Cēsu ģimnāziste, mācās Itālijā Visiem sveicieni no Itālijas, kur septembrī ierados mācīties. Šoreiz stāstīšu par uzņēmējorganizācijas AFS rīkoto nometni Sardīnijā dzīvojošiem ārzemju studentiem.
Nometne notika Algero pilsētā. Četras dienas atpūtāmies četrzvaigžņu viesnīcā Punto Negro. Viss sākās ceturtdien, kad deviņos no rīta trīs meitenes, kas studē Nuoro pilsētā – Suzanna no Norvēģijas, Kana no Taizemes un es no Cēsīm, kā arī vēl četri AFS studenti no tuvākās apkārtnes, devāmies uz staciju. Īpaši jāpastāsta par transporta līdzekli, ar kādu braucām. Ja esat bijuši Ventspilī, tad zināt, ka tur ir mazs ekskursiju bānītis. Sardīnijā tādus izmanto satiksmes infrastruktūrā. Vilcienam, kas vienā reizē var uzņemt ne vairāk kā 20 pasažierus, ir jāapstājas ik pēc desmit minūtēm, lai atdzesētu motoru un papildinātu degvielas krājumus. Tikai es nezinu, ko tur izmanto kā degvielu. Ar šo mazo vilcienu no Nuoro līdz Makomeras pilsētai braucām apmēram pusotru stundu, bet attālums starp pilsētām ir 50 km. Kad visi 53 studenti no Sardīnijas bijām satikušies, lidojām ar vietējo aviolīniju reisu uz Algero.
Kaut atradāmies varbūt visskaistākajā Sardīnijas dienvidu pilsētā, mums aizliedza atstāt viesnīcas teritoriju. Tā nu visas četras dienas brīvajā laikā sauļojāmies pie baseina vai pludmalē (aizmirsu pateikt, ka Algero ir ostas pilsēta, viesnīcas atrodas pie jūras).
Nometnē apspriedām dažādus jautājumus, kas saistīti ar Itālijas kultūru un itāliešu mentalitāti, dažādas problēmas, kas radušās, dzīvojot Sardīnijā. Piemēram, ķīniešu studentiem ir problēmas ar siera ēšanu, jo viņi tādu nelieto vai lieto minimāli. Vēl studenti nesaprot, kāpēc, dzīvojot ģimenē, jaunāka māsa aizņemas viņu drēbes vai kosmētiku. Taču itāļiem tas esot dabiski – ja tu esi mans draugs, tad viss, kas pieder tev, pieder arī man. Lielas problēmas ir turkiem un ēģiptiešiem. Viņi ir musulmaņi ar citādām reliģiskām tradīcijām, bet Itālijā mēdz būt arī fanātiski katoļi.
Man nometnē lielākais prieks bija par to, ka tajā neesmu vienīgais latviski runājošais cilvēks. Kaljari dzīvo Kriste no Rīgas. Cik jauki ir parunāt ar cilvēku, kas tevi saprot bez žestiem un angliskiem iestarpinājumiem!
Visus AFS studentus aptaujāja un klasificēja pēc itāļu valodas zināšanām. Mēs abas bijām A grupā. Diemžēl bija arī tādi, kuri vispār nerunā itāliski. Grūti klājas ķīniešiem, japāņiem un citām tautām, kas nekad nav sastapušies ar skaņu „r” un latīņu alfabētu.
Zinu, ka Latvijā iestājies rudenīgi auksts. Arī Sardīnijā kļuvis aukstāks – pūš vējš un pirms dažām dienām rietumu krastā bija cunami. Es dzīvoju austrumu krastā, bet vienalga jutu cunami atstātās sekas – pazuda internets un telefonsakari. Tā mēs te visi dzīvojam!
Komentāri