Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Prezentēs grāmatu par Vidzemes Svētupi

Leta
09:35
22.01.2016
5

Šodien Svētciema bibliotēkā plkst.15 un Pāles kultūras namā plkst.18 tiks prezentēta pagājušā gada nogalē izdotā grāmata par Vidzemes Svētupi, aģentūru LETA informēja Latvijas Kultūras akadēmijas sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lūse.

Grāmatas “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā” sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns.

Izdevums ir zinātnisku rakstu un folkloras kopojuma krājums, kas tapis Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projektā “Vidzemes Svētupe mītiskajā un reālajā kultūrtelpā”. Grāmatā publicēti projekta īstenotāju Rūtas Muktupāvelas, Jura Urtāna, Janīnas Kursītes, Sanda Laimes, Rasmas Noriņas un Ievas Vītolas zinātniskie raksti, kas sagatavoti, balstoties uz triju gadu garumā veikto pētījumu rezultātiem Svētupes krastos.

Svētupe ir 48 kilometrus gara upe, kas iztek no Dūņezera pie Limbažiem. Tā tek cauri mūsdienu Limbažu un Salacgrīvas novadam. Lejtecē Svētupe sadalās – 4,4 kilometrus garā Jaunupe to savieno ar Salacas upi, savukārt vecā Svētupe pie Svētciema ietek Rīgas jūras līcī.

Grāmatas autori publikācijās lūkojuši atklāt Svētupes daudzpusīgo kultūrvēsturisko mantojumu, upes krastu iedzīvotāju dzīvesveidu, zināšanas, tostarp garīgās un materiālās mijattiecības ar hidroģeoloģisko objektu. Kultūrantropoloģe Muktupāvela pievērsusies teorētiskajiem lokālās identitātes un vietas piederības apziņas aspektiem, tēmas analīzei izmantojot Svētupes projekta lauka pētījuma materiālus. Kultūrvēsturnieks un arheologs Urtāns savā rakstā skaidrojis, vai agrākos laikos ir pastāvējis Svētupes ūdensceļš un, ja ir pastāvējis, kāda ir bijusi tā nozīmība.

Savukārt valodniece un folkloriste Kursīte pētījusi Svētupes lībiski latvisko māju nosaukumu semantiku, bet folklorists Laime analizējis tautas uzskatus par zemākajām mitoloģiskajām būtnēm Svētupes krastu folkloras vākumos. Vēsturniece un novadpētniece Noriņa uz bagātīgā seno fotoattēlu vākuma pamata vērtējusi Svētupes apkārtnes kultūrainavas vizuālās izmaiņas 20.gadsimtā, bet folkloriste Vītola apkopojusi ziņas par Svētupes krastu vietvārdiem un vietu folkloru.

Projekta īstenošanā iesaistījās arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās kultūras un folkloras studenti, piedaloties folkloras vākšanā un pierakstu atšifrēšanā, Svētupes krastu apsekošanā gan kājām pa upes krastiem, gan arī laivā un lidmašīnā. Studentes Digne Ūdre un Justīne Jaudzema krājumam sagatavojušas rakstu par Svētupes tiltiem un to vietu kultūrainavā.

Grāmatā iekļauts arī apjomīgs folkloras kopojums, kurā publicētas gan agrāk pierakstītas teikas un nostāsti par Svētupi un ap to, gan mūsdienās lauka pētījumos dokumentētās Svētupes krastu iedzīvotāju mutvārdu liecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
83

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
97

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
51

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi