Teju katrā lauku pasta nodaļā, nemaz nerunājot par pilsētu, laipnas reklāmas aicina naudu iegūt ātrā un ērtā veidā. Tik aizpildi veidlapu un saņem, ko vēlies. Taču ik mēnesi, gatavojot tiesu apskatus, redzams, no cik daudziem vieglprātīgiem naudas ņēmējiem parādi tiek piedzīti tiesas ceļā.
Interese ir mazāka
Apmeklējot lauku pasta nodaļas, “Druva” secināja, ka nedaudz mazāk cilvēku krīt kārdinājumā un dodas uz pasta nodaļām pēc liekiem naudas līdzekļiem.
Priekuļu pasta nodaļas operatore Daiga Siliņa stāsta, ka šajā nodaļā naudu iespējams aizņemties no četrām dažādām naudas aizdevēju iestādēm, tostarp GE Money un Big.
“Ļoti daudz vietējo šos kredītus ir ņēmuši. Daudzi nākuši vairākkārtīgi. Bet jāsaka, tagad diezgan bieži šīs kredītiestādes arī atsaka. Nav vairs tā, ka katrs nāk un nepieciešamo summu saņem. Arī procentiem, kas jāmaksā par aizdevumu, ļaudis sākuši pievērst lielāku uzmanību. Sākumā visi ņēma nedomājot. Tagad attieksme nedaudz mainījusies,” vērtē D.Siliņa.
Taurenes pasta nodaļas operatore Ivanda Ivulāne stāsta, ka šos pakalpojumus galvenokārt izmanto jaunieši.
“Ja naudu nedod viena kredītiestāde, viņi uzreiz pilda pieteikumu nākamajā. Arī uz procentiem ne visi skatās. Tanī mirklī galvenais ir iegūt naudu,” stāsta Ivanda un atklāj, ka pagājušajā mēnesī vismaz pieci pagasta ļaudis uzņēmušies kredītsaistības un aizņēmušies no dažādām mazajām firmām.
“Pati neesmu izmantojusi šāda veida pakalpojumus. Man nepatīk būt parādā. Taču zinu, ka daļa manu vienaudžu šādā veidā naudu aizņemas bez nopietna iemesla. Vienkārši izklaidei. Paņem un pāris vakaros notriec. Daži iekļūst nepatikšanās, jo nespēj līgumā noteiktajā kārtībā parādu atdot,” stāsta Ivanda, uzsverot, ka šobrīd tomēr šīs kredītiestādes katru klientu izvērtē rūpīgāk. “Sākumā pēc naudas nāca jaunieši, kuri tikko sasnieguši 18 gadus, vienu nedēļu nostrādājuši algotā darbā. Tagad vairs tik vienkārši nav.”
Savukārt Veselavas pasta nodaļas priekšniece Elga Mirta Kalniņa atzīst, ka pie viņiem šis pakalpojums nav pieejams. Skaidro, ka tas iespējams tikai modernizētajās pasta nodaļās.
“Mēs vēl strādājam kā senos laikos,” smejas pasta nodaļas priekšniece, piebilstot, ka nemaz tik tālu nav Cēsis. Tie, kuri grib šādā veidā naudu dabūt, dodas uz pilsētu.
“Uz mana vārda arī bija paņemts kredīts. Zinu, ja kavēti maksājumi, otrreiz aizdevumu nemaz tik viegli nedod. Beidzot sākuši izvērtēt,” piebilst veselaviete.
Nevajag, bet ir
Taurenietis Guntars Batņa atzīst, ka viņam patīk preces iegādāties līzingā. Tā kļuvusi teju vai par atkarību. Varbūt azartu.
“Automašīnas iegādei aizņēmos naudu. Tas bija ātrākais un ērtākais veids. Taču patiesībā man patīk lietas iegādāties līzingā. Nauda ir, bet labāk nopērku uz pēcmaksu. Tagad ar sievu gan lēmām, ka vairs līzingā neko nepirksim, bet iegādājāmies trenažieri. Kāpēc jāiet kaut kur vingrot, ja to var darīt mājās,” saka Guntars un jautāts, kādas preces vēl iegādājies līzingā, saka: “Automašīnu, trenažieri, vairākus televizorus. Tā, lai katrā istabā pa vienam… Mājas kinozāle citiem ir, man arī vajag. Nopirkām. Ļoti labu putekļsūcēju. Datoru. Veļas mašīnu. Uz Ēģipti gan neesam kredītā aizbraukuši.”
Guntars atzīst, ka necenšas iegādāties līzingā ļoti dārgas un ekskluzīvas preces. Viņa parādi nav ne miljonos, ne lielos tūkstošos.
“Ņemam mazus termiņus. Uz trim mēnešiem, sešiem. Zinām, ka drīz maksājumi beigsies un domājam, ko pirksim nākamo. Tas zināmā mērā ir azarts. Protams, nevar jau arī pazaudēt galvu. Jādomā, ko un kad varam atļauties. Pieļauju, ka jaunieši neapdomīgāk iekrīt šajās parādsaistībās. Redz, ka citam jauns tālrunis, arī gribas… Bet vai ir darbs, cik pelna… Un cik vēl tērē izklaidei…” domās dalās taurenietis. Jautāts, ko nākotnē plāno iegādāties, atbild: “Jaunu automašīnu vajadzētu. Meitai mašīna būs jāpērk… Videokameru gribu. It kā nevajag, bet vēlos. Divguļamo lielo gultu sirds kāro. It kā jau varētu nopirkt uzreiz, bet negribas… Varbūt patīk sajūta, ka savu naudu varu ilgāk paturēt rokās.”
Cēsniece Vija Kalniņa arī stāsta, ka labprāt preces iegādājas līzingā un atzīst, ka par procentiem nedomā.
“Ko citu darīt? Ja saņemu mēnesī 300 latus, tad nevaru tos visus atdot par jaunu sekciju vai televizoru. Līzings ir iespēja kaut ko iegādāties un nepalikt badā. Jāsaka gan, ka aizņemos ar apdomu. Zinu, cik mēnesī spēju atlicināt, un cītīgi maksāju,” saka Vija, atklājot, ka līzingā izremontējusi vannas istabu, nopirkusi televizoru, veļas mazgājamo mašīnu, datoru un virtuves kombainu.
Komentāri