Domājot pareizo atbildi. Erudīcijas spēlē “Prātiņ, nāc mājās!” triju komandu dalībnieki domāja pareizās atbildes uz dažādiem jautājumiem par Cēsīm, novadu, Latviju, kultūru un dzīvo dabu. FOTO: Iveta Rozentāle
Tādu nosaukumu erudīcijas spēlei devuši Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) Cēsu nodaļas aktīvisti. “Prātiņ, nāc mājās!” organizē un spēlei jautājumus meklē nodaļas valdes locekle Dace Zariņa.
Ja iepriekš biedrības dalībnieki ar zināšanām sacentās savā starpā, šosezon spēlē aicināti piedalīties arī citu biedrību biedri. Sezonas atklāšanas spēlē bija pieteikušās vairākas komandas, bet dažādu apstākļu dēļ startēja trīs – pašu biedrības dalībnieces Maija Sīle, Veronika Berga un Anita Lauga, biedrības “Cēsu pensionāri” dalībnieces Maiga Eizengraude, Daira Cīrule un Līga Siliņa, kā arī Cēsu Invalīdu biedrības biedri Indulis Balodis un Vineta Berezkina. Spēli vēroja arī skatītāji, kuri pārbaudīja savas zināšanas. Šajā reizē bija iekļauti tādi jautājumi kā – kas ietilpst Konrāda kvartālā, kā senākos aprakstos mēdza dēvēt lielo zīlīti, kurš Cēsu mākslinieks saņēmis kino balvu “Lielais Kristaps”, kurš šogad saņēma Valstiskuma balvu.
Komandu zināšanu līmenis bija ļoti līdzīgs, līdz ar to pēc 15 jautājumiem divām komandām bija vienāds punktu skaits, un tāds tas palika arī pēc papildjautājuma – ko neparastu Cēsīs darīja Livonijas ordeņa ziedu laikos. Lai gan Dace Zariņa uzsvēra, ka uzvarētāji ir visi, kuri piedalījās, žūrija par pirmās kārtas uzvarētājiem izvirzīja “Cēsu pensionāri” komandu.
Maiga Eizengraude, Daira Cīrule un Līga Siliņa atzina, ka izlēma piedalīties, jo biedrību uzaicināja un bija vēlme atbalstīt draugus, kuri pasākumu organizē. Piedalīties bijis patiess prieks, tas ļāvis uzzināt ko jaunu un atsvaidzināt zināšanas. Mūsu sarunas laikā gan dāmas vēl nezina, kura komanda uzvarēs, tāpēc ar humoru teic, ka mērķis bija noturēties olimpiskajā sešiniekā. Tāpat seniores vērtēja, ka jautājumi bija ļoti dažādi – gan par Cēsīm, novadu, kultūru, dzīvniekiem. Viņas atzina, ka bijis arī dažs atklājums, piemēram, kurš novadā ir lielākais pagasts. Visas ir pārliecinātas, ka piedalīsies arī turpmāk, turklāt radusies ideja, ka šādu spēli varētu rīkot arī savā biedrībā.
Indulis Balodis un Vineta Berezkina vērtēja, ka bijis interesanti piedalīties spēlē un bijuši jautājumi, kas raisījuši diskusijas. Vineta arī padalījās, ka viņa ļoti labprāt erudīcijas spēles skatās televīzijā. Maija Sīle, Veronika Berga un Anita Lauga atklāja, ka, lai gan bišu dzīve galīgi nav sveša, nebija zinājušas, cik patiesībā bitēm ir acis. Tieši piedalīšanās šādā spēlē ļauj labāk atcerēties faktus, un tie paliek prātā. Tāpat dāmas ar smaidu atzīst, ka pašām bijis pārsteigums, ka nevar atcerēties, kā senāk dēvēja lielo zīlīti.
Dace Zariņa erudīcijas spēli rīko jau vairākus gadus, spēli sezonas laikā aizvadot trīs, četrās kārtās, katrā meklējot atbildes uz 15 jautājumiem. Uz katru var atbildēt bez atbilžu variantiem, tā par pareizu atbildi saņemot trīs punktus, vai ar atbilžu variantiem – saņemot divus punktus. Tā kā spēle notika brīvlaikā, biedrības priekšsēdētājam Mārim Jākobsonam ar laika atskaiti pareizās atbildes iesniegšanai palīdzēja arī mazmeita. Viņa padalījās, ka ne tikai labprāt sekojusi laikam, kurā jāatbild, bet ar interesi noklausījusies visus jautājumus.
Spēles organizētāja teic, ka parasti izveidojas vai nu stabilās komandas, kas piedalās visās kārtās, vai arī mainīgās, kas piedalās atsevišķās reizēs. D. Zariņa vērtē, ka visvairāk cenšas iekļaut jautājumus par Cēsīm un novadu, kā arī par Latviju, taču arī neparastus jautājumus par dzīvo dabu: “Tā kā par Cēsīm jau diezgan daudz jautājumu esmu meklējusi, tad jauni nemaz tik viegli neatrodas. Bet var paskatīties arī uz aktualitātēm, piemēram, par jauno Konrāda kvartālu. Tomēr galvenā doma šādai erudīcijas spēles organizēšanai ir, ne tikai uzzināt ko jaunu vai atcerēties ko piemirstu, bet arī sanākt kopā, jo mūsu vecumā tas daudziem ir ļoti svarīgi.”
