Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Prasības vienādas – vai govs dod pienu vai uztur zālāju   

Sarmīte Feldmane
19:52
06.02.2022
20
Savvala 1

Satraukumu radījusi ziņa no Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecības “Jungas” īpašnieka, ka pienācis laiks atvadīties no taurgovīm, kuras ar Pasaules Dabas Fonda
atbalstu pirms 15 gadiem atvestas no Papes Dabas parka ganībām.

Izšķirties par šādu rīcību liek tas, ka attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem    nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības, bet sodus maksāt negribas. Saimnieks nav veicis taurgovju ganāmpulka laboratoriskos izmeklējumus.

Saskaņā ar Eiropas Savie­nības un arī Latvijas normatīvajiem aktiem Heka govis jeb taurgovis ir lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvnieki un uz tām attiecas visas tās pašas dzīvnieku identifikācijas un infekcijas slimību uzraudzības prasības kā uz jebkuru citu lauksaimniecības dzīvnieku sugu. Tas nozīmē, ka govis ir jāreģistrē, jāapzīmē un vidēji reizi trīs līdz piecos gados neatkarīgi no šķirnes jāizmeklē uz dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām.  Taurgovju saimnieks skaidrojis, ka prasības ir grūti ievērot, jo, piedzimstot teliņiem, tiem ausī jāiedur krotālijas. Dzīvnieku sagūstīšana esot praktiski neiespējama, jo taurgovis, dzīvojot savvaļā, ir mežonīgas un nikni aizstāv teļus.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis, komentējot situāciju zemnieku saimniecībā Naukšēnos, aģentūrai LETA sacījis, ka katra liellopu novietne, kurā netiek veikti dzīvnieku izmeklējumi uz govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes slimībām un nenodrošina brīvas novietnes statusa uzturēšanu, apdraud visas Latvijas no slimībām brīvo statusu. Par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā šonedēļ spriež arī Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē.

Vai kas mainīsies, vai prasības ir un paliek prasības, rādīs laiks. Raunas pagasta “Jaun- Ieviņās” kopš  2002. gada ganību noganīšanai dzīvo savvaļas zirgi, bet no 2006. gada arī savvaļas govis.    Saimnieks Uldis Ru­dzītis atzīst, ka  stāsts par krotālijām ir sens. “Ja Ministru kabinets lemj, neko nevaram darīt, noteikumi jāievēro,” teic “Jaun-Ie­viņu” saimnieks un pastāsta, kad atveda zirgus, bijis tas pats. “Ja savvaļas dzīvnieki dzīvo dabas parkā, tad var būt nenumurēti, ja saimniecībā, kas grib risināt dabas aizsardzības jautājumus, noteikumi citi. Ja dzīvnieks stāv kūtī, visticamāk, krotālija kalpos ilgi. Ja to iespiež ausī dzīvniekam, kas dzīvo ārā, mežā, krūmos, bieži vien jau pēc dienas tās nav. Vēlēšanās izmantot krotālijas ir lielāka nekā no tām jēga. Prasība ir pārspīlēta. Ja dzīvnieku iecerēts pārvest, tad jābūt krotālijai,” viedokli pauž U.Rudzī­tis.

Savvaļas dzīvniekam iespiest krotāliju ausī ir grūts un traumējošs pasākums, atzīst “Jaun-Ieviņu” saimnieks. Ar izbrīnu un neizpratni klausījies    priekšlikumu – ja citādi nevar izpildīt prasības, tad dzīvniekus vajag iemidzināt, paņemt analīzes un ielikt krotālijas. “Ja govs būs grūsna, pēc    iemidzināšanas tā zaudēs teļu. Vai ierēdņu vēlme visu sanumurēt ir tā vērtā?  Skumjākais ir tas, ka tie, kuri to iesaka, paši to zina,” teic U.Rudzītis un atzīst, ka par birokrātijas palielināšanos var tikai ironizēt.    “Ja sanumurējam taurgovis, nākamie varētu būt aļņi, tad stirnas, lai zinātu, kurš dzīvnieks gājis garām kādai mājai. Zaķus nedrīkst aizmirst, tiem noderētu atstarotāji, lai uz ceļa kāds nenobrauc. Var rīkot talkas zaķu ķeršanai. Vēl vajadzētu izveidot kādu kantori, kas kontrolē, lai zaķi nepazaudē atstarotājus.    Tas patiešām ir smieklīgi,    ja pārcentībā un nesaprašanā paši nedarītu muļķības. Ierēdņu aizbildināšanās, ka tās ir ES prasības, neder pat atrunām, jo esam taču ES un tās ir mūsu pašu prasības, mūsu ierēdņu prasības,” pārdomās dalās U.Rudzītis, piebilstot, ka ir pārliecināts, rūpējoties par dabu, svarīgākais nav, lai visi būtu pieskaitīti.    Lai cik ļoti cilvēks grib būt noteicējs pār dabu, tā klusēdama pierāda, ka ir noteicēja pār cilvēkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
4

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi