Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Posts ar stirnām!

Līga Eglīte
22:03
25.02.2022
85
Stirna 1

Vieniem prieks par iespēju apdzīvotajās vietās ļoti tuvu novērot meža dzīvniekus, citiem rūpes un raizes par noēsto dārzu, nograuztiem augļu kokiem un sapostītajiem dekoratīvajiem stādījumiem.

Padomu, ko iesākt ar stirnām, ir daudz, katram jāatrod piemērotākais un draudzīgākais risinājums.

Ārpus meža vairāk garšīgā

Publikāciju ierosināja rakstnieces Ingunas Baueres ieraksts sociālās saziņas vietnē “Facebook”, jautājot, ko iesākt ar stirnām, kuras nograuž tūju dzīvžogu: “Esmu nikna kā lauva! Trīs gadus lolots dzīvžogs, cik nav laistīts, mēslots! Mums te apkārtnē stirnu neskaitāmi daudz. Māja ciemata centrā, tur nekādu barotavu neierīkot. Pie tam – ja sāk barot, tad droši vien jābaro regulāri. Varbūt kāds zina tiešām labu līdzekli aizbiedēšanai?”

Diskusiju papildina pieredzes stāsti, kas atklāj situāciju – stirnas patiešām ēd visu, kam tiek klāt, ātri adaptējas svešajā ārpusmeža vidē un nebaidās no smakām, trokšņiem un suņiem.

Agnese Līcīte, viena no diskusijas dalībniecēm, raksta: “Tas nav ne smieklīgi, ne jautri, kad ieguldīta nauda apstrādājot, apsējot, tad pavadītas desmitiem stundu ravējot, bet kāds visu izposta. Visus mazākos kociņus esmu aptinusi ar egļu zariem jau pirms sniega. Cik nu var, stumbrus, apakšējos zarus. Laukos vasarā stirnas noēda visu, kam tika klāt. Nelīdzēja ne naktī atstātais radio, ne čaukstoši, iesmaržināti biedēkļi. Viss mans darbs vējā, ne kāpostu rudenī, ne gladiolu. Izraustīja, sagrauza, puķuzirņu simts metru vaga pa tīro vienā naktī. Arī lauvmutītes nograuza, gurķi, par laimi, tika vien izbradāti.”

Cīnīties vai sadzīvot

Sociālās saziņas vietnes padomdevēju idejas tiešām ir stāsta vērtas. Daudzi iesaka vērot un priecāties, barot stirnas ar burkāniem, bietītēm, miziņām, arī āboliem, sienu un maizi. Saimnieciskie rosina būvēt stiprāku žogu vai sētu, ierīkot elektrisko ganu, kā arī izvietot putnubiedēkļus, sakārt uz auklām plīvojošas šalles un aizkarus, kas salaistīti ar pāri palikušām smaržām, dezodorantiem un šampūniem. Pa vidu gadās uzmundrinātāji, kas sagādā jautrību, iesakot sastādīt kaktusus, lietot vilku piesaukšanas vārdus, dziedāt un beigu beigās aprakstīt to visu grāmatā.

Mierinājums un ekspertu ieteikumi

Dendrārija saimnieks Karolis Treijs no Lēdurgas iesaka jaunaudžu apsmidzināšani paredzēto “Plantskyd”. Šī līdzekļa iedarbība nebūs uz visu ziemu, tas regulāri jāatjauno vai jāmaina ar kādu citu. Izrādās, stirnām ar laiku izstrādājas pieradums pret šo vilku asiņu preparātu. Neatlaidīgākos zvērus var atbaidīt, sakarinot zaros nemazgātu aitas vilnu un makšķernieku zvaniņus.

Daži zinātāji mierina, ka tūjas labi ataug un kokaudzētavās ir tādas šķirnes, kas stirnām negaršo. Ir iespējams pamiers, sadzīvošana, arī savu paradumu un domāšanas maiņa. Piemēram, plānojot apstādījumus, aizsargjoslu ap dārzu, ieteicama daudzveidība, nevis viena veida krūmi vai koki un, lai blakus ir ēdamie, neēdamie un ērkšķainie.
Par stirnu aizbiedēšanas iespējām un dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību konsultē zoologs Vilnis Skuja: “Dzīvnieku aizsardzības likumā ir panti par kaitniecisku darbību. Nevar neko kaisīt un bērt, lai aizbiedētu. Pilsētas teritorijā medīt nedrīkst. Interesanti, ka stirna, kamēr staigā apkārt, kamēr nav nomedīta, nepieder nevienam, arī valstij nē, citādi tai nāktos maksāt par tās īpašumā esoša dzīvnieka nodarītajiem postījumiem. Problēma patiesībā ir daudz lielāka. Stirnu populācija ir par lielu. Mednieki tās piebaro, šauj reti, jo “nevar ieskatīties skaistajās acīs, ir žēl”.

Dzīvniekiem jau vairākās paaudzēs izveidojusies netipiska uzvedība, samazinājušās bailes no cilvēku apdzīvotās vides un saimnieciskās darbības, no automašīnām, no suņiem. Pat viena stirna ar mazuļiem apstaigā plašu teritoriju un spēj radīt problēmas. Protams, var kolektīvi biedēt prom ar lielu troksni, dauzot pannas un kastroļus, lai zvēriem izstrādājas reflekss, ka viņi te nav gaidīti. Iedzīvotājiem jāmaina domāšana. Ja kaut ko iestāda, tad tādā vietā, kur zvēri netiek klāt, vai jāaudzē tas, ko neēd, jo stirnas mēdz pagaršot visu, arī neparasto.”

Draudzīgais atrisinājums

Kuru no daudzajiem padomiem izvēlējās Inguna Bauere? Viņa raksta: “Nu tā, stirniņas, ja neesat gatavas aprīt plastmasas tīklu, tad, domāju, varēsim draudzīgi izšķirties.” Dārzkopības piederumu veikalā iegādāts tīkls, kas viegli uzstiepjams katrai tūjai no augšas līdz apakšai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
8

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi