Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Plānojuma trūkums “nav bremze”

Druva
23:00
28.06.2007
2

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotā informācija liecina, ka Latvijā 175 pašvaldībām, galvenokārt mazajiem pagastiem, aizvien nav spēkā esoša teritorijas plānojuma. Mūsu rajonā tā nav Drustu, Inešu, Kaives, Nītaures, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Vaives, Vecpiebalgas un Veselavas pagastam. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs uzsvēris, ka to neesamība ir nopietns šķērslis pašvaldību teritoriju izaugsmei. Efektīva teritorijas plānošanas sistēma ļaus veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, norāda ministrs.

Līdz šā gada beigām jābūt izstrādātam un apstiprinātam nacionālajam plānojumam, plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem.

11 rajona pagastos, kuros vēl nav spēkā stājies teritorijas plānojums, katrā situācija un iemesli ir citi. Bet, tā kā nav teritorijas plānojuma, problēmas ir tiem, kuri vēlas ko celt vai transformēt lauksaimniecības zemi. “Pagastā liela celtniecība nenotiek, ja kāds ko vēlas būvēt, notiek publiskā apspriešana. Protams, procedūra aizņem laiku, un neviens par to nepriecājas,” atzīst Kaives pašvaldības vadītāja Anna Caunīte. Kaives pašvaldība viena no pirmajām rajonā jau 2002.gadā sāka teritorijas plānojuma izstrādi. 2004.gadā tas jau bija pabeigts, atlika noslēguma procedūra. Iztraucēja izmaiņas likumā un arī ozolu alejas. Arī firma strādāja nesteidzīgi. “Sabiedriskās apspriešanas jau bija notikušas, kad pēc ozolu alejas izciršanas pieņēmām lēmumu, ka tā ir vietējās nozīmes dabas objekts un tam jāatspoguļojas arī plānojumā. Atlika to fiksēt dokumentā. Bet firma darbu bija pabeigusi. Lai izdarītu šos grozījumus, jāpārtaisa kartes, ko var izdarīt tikai speciālisti. Ar grozījumiem neviens negrib ķēpāties, vairākas firmas atteica, jo darba tām netrūkst. Nu atrasts, kas to darīs, “ stāsta pašvaldības vadītāja un piebilst, ka atkal jāvāc institūciju atzinumi, labi, ka vairs zemes dienestam par kartēm nav jāmaksā. Iepriekšējā varianta izstrādei naudu deva valsts, tagad jāmaksā pašvaldībai. Šogad Kaives pagastam būs teritorijas plānojums.

Jūlijā ministrijai teritorijas plānojumu apstiprināšanai nosūtīs Stalbes pagasta pašvaldība. “2002.gadā pēc tā laika nosacījumiem mums bija izstrādāts teritorijas plānojums. Pērnā gada beigās nolēmām, ka daudz kas mainījies, un sākām jauna izstrādi,” stāsta pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš.

Aizvien turpinās diskusijas par plānošanas procedūras vienkāršošanu. Lai pašvaldībām atvieglotu teritorijas plānojumu grozījumu izstrādes procedūru, RAPLM gatavo priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, paredzot vienkāršāku un īsāku grozījumu procedūru. Taču, kā atzīst Kaives pagasta vadītāja Anna Caunīte: “Tūlīt būs novadi, situācija mainīsies, un atkal viss sāksies no gala. Nav jau arī nacionālā plānojuma, kuram skaidrības labad vajadzēja būt vispirms. Nezin, vai teritorijas plānojums ir tas, kas nosaka pagasta ilgtspējīgu attīstību vai to bremzē.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi