Viesturs Zariņš nosvinēs vārda dienu un posīsies darbā uz Īriju. Martā viņš atgriezās no Anglijas, kur septiņus mēnešus nostrādāja noliktavā. “Braucu strādāt, lai nopelnītu. Nav jau medus maize – sešas dienas nedēļā pa astoņām, desmit stundām jāstrādā,” uzsver Viesturs.
Viņš, beidzis arodskolu, tūlīt arī devies prom. “Vecpiebalgā visi vienaudži ir prom. Lielākā daļa Rīgā vai nu studē, vai strādā, daži arī ārzemēs,“ spriež Viesturs un atzīst, ka pats gan Rīgā dzīvot un strādāt negribētu. Viņam patīk lauki. “Ja varētu te strādāt un dzīvot,” gluži romantiski saka 23 gadus jaunais puisis. Pirms prombraukšanas viņš palīdz tēvam, kurš veido metālkalumus. Arī šim darbam, Viesturaprāt, nav ne vainas, bet savu īsto nodarbošanos viņš vēl tikai meklē. “Mani interesē informācijas tehnoloģijas, programmēšana, bet matemātika nav tā, kurā ir stiprās zināšanas,” piebilst Viesturs un ir pārliecināts, ka savu vietu un nišu atradīs. Tagad pastrādās ārzemēs, bet, jau prombraucot, viņš domā par atgriešanos.
“Meijas un izpušķota eglīte iedvesmo,” saka Viesturs Zariņš. Viņam vārda diena 28.jūnijā – drīz pēc Jāņiem, bet dzimšanas diena nedēļu pēc Jaunā gada. “Iznāk tāds labs turpinājums,” secina vecpiebaldzēns, “Man patīk Jaunais gads un dzimšanas diena. Tie ir jautri svētki. Vārda dienu dažkārt pat nesvinu.”
Reizēs, kad Viesturos sabrauc radi un draugi, visi pulcējas ezermalā, un iznāk tāda lustīga Jāņu atsvēte. “Pirms braukšanas prom vārda dienu noteikti svinēšu,” pārliecināts Viesturs.
