Taču kopumā bērnu skaits vispārējās izglītības iestādēs arvien samazinās, tas skaidrojams ar zemo dzimstības līmeni valstī deviņdesmito gadu sākumā un vidū. Šogad Latvijā plānots slēgt septiņas skolas – Madonas, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas un Limbažu rajonā. Savukārt
Cēsu rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe Ilze Šulte pastāstīja, ka
rajonā šogad jauno mācību gadu uzsāks 525 pirmklasnieki, kas ir par 25 vairāk nekā pērn. 1.septembrim gatavojas visas skolas.
1. septembris ir liels satraukums katrā ģimenē un ikvienam skolēnam, bet
vislielākie pārdzīvojumi ir ģimenēs, kurās šoruden uz skolu dosies mazie pirmklasnieki. Arī Cēsu psiholoģijas un atbalsta centra vadītāja un psiholoģe Inga Jurševska atzina, ka tie ģimenē parasti ir gan svētki, gan uztraukums.
“Tas ir ļoti īpašs brīdis bērna dzīvē un līdz ar to arī vecākiem, ja viņi ir ciešā kontaktā ar bērnu. Un nav pat svarīgi, vai pirmais bērns gatavojas 1. septembrim vai varbūt trešais. Tas tik un tā ir īpaši un satraucoši. Bet
satraukums var būt gan patīkams, gan arī bažīgs. Tāpēc žēl, ja vecāki varbūt savas raizes un bažas par skolu un to, kā bērniņam tur klāsies, iedod līdzi. Bērns jūt vecāku noskaņojumu. Tāpēc būtu labi, ja vecāki savas bažas un raizes pārrunātu, bet bērnam uzsvērtu patīkamo un pozitīvo, kas saistīts ar skolā iešanu,” skaidro psiholoģe un atzīst, ka bērns pats par sevi uztraucas, jo tā viņam ir jauna pieredze, vide un cilvēki.
“ Šādā situācijā ir labi, ja ir kādi drošības punkti. Ja ir, piemēram, kāds bērniņš no bērnudārza vai mājas pagalma, ar ko kopā sākt mācīties. Vai jau iepriekš ir satikta jaunā klases audzinātāja, bērns ir paviesojies klasē vai pat izstaigājis savu jauno skolu. Galvenais, kas nosaka bērna labsajūtu, ir tas, cik ātri viņš sajutīs drošības sajūtu. Cik viņam skolā būs interesanti, kā viņš spēs iejusties jaunajā vidē un veidot kontaktu ar īpašo cilvēku –savu pirmo klases audzinātāju,” skaidro psiholoģe I. Jurševska.
Sarunā ar pirmklasnieka Ritvara mammu Daigu Lūsi atklāju, ka vecākiem tāpat kā viņu bērniem 1. septembris ir satraucoša diena. Lai gan Ritvaram grāmatas un burtnīcas skolai
sapirktas sen, vēl palikušas lietas, kas jāsteidz iegādāties. Kā mamma pastāstīja, pirms došanās uz skolu vēl tiekot atkārtoti burti un pārrunāta jaunā situācija, kas Ritvaru sagaida, uzsākot pirmklasnieka gaitas.
“Man kā mammai, protams, nav viegli. Jāpiepūš vaigi un jādomā, kā nopirkt vēl bērniem drēbes. Vecākais dēls ies 5. klasē, mazais – pirmajā. Pa vakariem adu un tā piepelnos. Tagad brauksim uz Lietuvu nopirkt dēliem vēl apģērbu. Jo tur pa šo naudiņu var apģērbt divus, bet te tikai vienu bērnu,” saka Ritvara mamma un uzsver, ka viņai ir svarīgi, lai skolēni 1. septembrī būtu ģērbušies baltos kreklos un melnās biksēs, bet meitenēm
būtu baltas blūzītes un melni svārciņi.
“Šobrīd veikalos ir nopērkami dažādi skaisti un krāsaini apģērbi, bet vēlos, lai šī svētku sajūta saglabātos un neizzustu,” saka pirmklasnieka mamma un piebilst, ka vēl šodien atceras savu 1. septembri un saviļņojošo satraukumu.
“Tikko bijām pārcēlušies uz jaunu dzīves vietu. Man viss bija jauns – gan vide, gan cilvēki, skola un vēl pirmklasnieka satraukums,” atceras Ritvara mamma, kuras pastarītis šogad uzsāks mācības 1. klasē.
Runājot par pirmklasniekiem un viņu 1. septembri, nevar nerunāt par vēl kādu būtisku cilvēku mazo skolēnu dzīvē – viņu pirmo klases audzinātāju. Kā
jūtas skolotāja, kura šogad septembrī kļūs par tuvu un īpašu cilvēku pulciņam zināšanu alkstošu bērnu? Pastariņa pamat-skolas
skolotājai Zentai Kalniņai šis būs jau 35. darba gads skolotājas amatā, viņa
savā mājīgajā klasītē šogad uzņems 26 pirmklasniekus.
“Kad pienāk augusts, skolotājs nemanāmi sāk domāt par skolu. Arī es jau sāku iztēloties, kā sagaidīšu 1. septembri, kā es iepriecināšu savus mazos skolēnus, ko viņiem uzlikšu uz sola, lai sagādātu nelielu pārsteigumu. Domāju, ko teikšu vecākiem. Tas viss jau nemanot ir ienācis manās domās. Šī man atkal būs jauna ģimene, un es viņiem būšu kā otrā mamma. Sagaidīšu viņus ar mīlestību,” saka Cēsu
Pastariņa pamatskolas pirmās klases audzinātāja Zenta Kalniņa un atklāj, ka sev jaunajā mācību gadā viņa vēl izturību, veselību un daudz patīkamu un jauku mirkļu kopā ar savu jauno klasi. Vasarā skolotāja mācījusies kursos, lai saviem pirmklasniekiem būtu zinošāka ētikas mācības stundās.
“Gribētu arī vecākiem vēlēt, lai viņi atrastu kopīgu valodu ar
klases kolektīvu, bērnu vecākiem, skolu un skolotājiem. Lai vecāki ar labām un gaišām domām vadītu bērnus uz 1. klasi. Un tad noteikti gan es, gan vecāki kopā sajutīs tās pozitīvās emocijas, kas kopā ar viņiem ienāks klasē,” vēl skolotāja Zenta Kalniņa.
Komentāri