Pirmā Mārsnēnu pagasta kopienas tikšanās pulcēja dažāda gadagājuma un interešu grupu vietējos iedzīvotājus, lai lemtu par kopienas izveidošanu, iedvesmotos cits no cita, apvienotu radošas idejas un risinātu gan sasāpējušos jautājumus, gan radītu iespēju jauniem pasākumiem.
Uz tikšanos bija ieradusies arī Kristīna Sprūdža no Liepas kopienas, lai dalītos pieredzē, kā liepēniešiem veicies, kas izdarīts, lai rosinātu arī mārsnēniešus būt aktīviem un neatlaidīgiem savu ideju īstenošanā, akcentējot, ka tad, kad vietējie iedzīvotāji parāda, ka ir darītāji, ar laiku to novērtē arī pašvaldība un ar kopienu rēķinās. Arī Mārsnēnu tautas nama vadītāja Inta Zaksa ir viena no Liepas kopienas dibinātājām, tieši viņa bija idejas iniciatore šādas iedzīvotāju sadarbības veidošanai Mārsēnos.
Sanākušie mārsnēnieši novērtēja to, ka Mārsnēnus par dzīvesvietu aizvien biežāk izvēlas jaunas ģimenes. Tas apliecina, ka pagasts pastāvēs un, domājams, veidosies aizvien rosīgāka sabiedriskā dzīve. Jau tagad ir daudz labu, noderīgu iesākumu. Taču Mārsnēni, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavi, pajokoja runātāji, tāpēc svarīgi runāt par to, ko nepieciešams uzlabot. Sarunu gaitā runāja par vietējās dzīves dažādošanas, dzīves vides uzlabošanas, cilvēku rosināšanas pasākumu atjaunošanu un ieviešanu.
Viena no tēmām – sakoptība un vides labiekārtošana. Mārsnēnieši atzina, ka problēma ir ar zāles pļaušanu pašvaldības teritorijās, to izdarīt apņemoties pat paši vietējie aktīvisti. Lai pagasts būtu pievilcīgs gan pašiem, gan iebraucējiem, ieteicams būtu uzraudzīt, lai sakopti būtu arī privātīpašumi. Tāpat noderīgs būtu gājējiem draudzīgs ceļš uz birzīti, kā arī uz kapiem, jo tas būtu ērts gan gājējiem, gan riteņbraucējiem. Lietderīgi būtu pagasta brīvdabas estrādes apkārtnē izveidot pastaigu takas un atpūtas vietu ar galdu un soliņiem. Labiekārtošanas darbalauks pagastā ir plašs, sapulces dalībnieki uzskaitīja vajadzību sakopt tauvas zonu ap Startu ezeru, sakārtot sporta laukumu, pie kura ar laiku varētu tikt izveidots arī skeitparks, diskutēja, kur vajadzīga publiskā lapenīte, jo tā ir svarīga tieši jauniešiem. Tikšanās laikā radās ideja par informatīva stenda izveidi, kur būtu pieejama arī informācija par pašvaldības un citu jomu speciālistu kontaktiem, jo šobrīd bieži vien nav zināms, pie kā vērsties, ja ir kādas neskaidrības vai vēlme rosināt uzlabojumus.
Izskanēja doma par skaistu koncertu tradīciju atjaunošanu. Īpaši, gan mazliet ar humoru, tika pieminēts Zigfrīds Muktupāvels.
Mākslinieks uzstāšanās reizēs gan pašos Mārsnēnos, gan citviet pagastu pieminējis kā vietu, uz kuru ne no vienas puses nevar piebraukt pa asfaltu. Nu pēc daudzu gadu gaidīšanas un neatlaidīgas uzstāšanas ceļu no Liepas uz Mārsnēniem klāj melnais segums. Z.Muktupāvelam to vajadzētu parādīt! Vietējie izteicās, ka vairāk būtu nepieciešams izcelt aktiera Edgara Liepiņa saistību ar Mārsnēniem, par to, ka viņš te pavadīja mūža pēdējos gadus.
Tāpat sanākušajiem bija svarīgi, lai jauniešiem būtu interesanti pavadīt laiku šajā vietā. Kā viena no jauniešiem svarīgām tradīcijām tika izcelta sporta diena. Tāpat izvērtās diskusijas par jauniešu interešu centra iespējamo nepieciešamību, pat ja tas darbotos tikai sestdienās, ņemot vērā, ka jaunieši, kopš Mārsnēnos nav skolas, darba dienās atgriežas mājās vēlu, jo interešu pulciņos ir iesaistījušies tuvāk skolai.
Kā pirmo aktivitāti, ko īstenot, kopiena izvēlējās Sporta dienas atjaunošanu, kas pandēmijas dēļ vairākus gadus nenotika, bet kurā vienmēr bija piedalījušies ne tikai vietējie, bet arī cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes. Sporta diena arvien ir izcēlusies ar spēkavīra noteikšanu un godināšanu, futbola un volejbola spēlēm, bet bija ierosinājums katru gadu ieviest kādu jaunu disciplīnu, ņemot vērā, ka ienāk jaunas sportiskas aktivitātes.
Tika nolemts, ka sporta dienu rīkos 20. augustā, nākamā kopienas tikšanās reize tiks veltīta tieši šī pasākuma organizēšanai. Pēc pasākuma feisbukā Mārsnēnu informatīvajā kontā tā izveidotāja Ingrīda Zilgalve jau rakstīja, ka sporta dienai būs būt, un aicināja mārsnēniešus izteikties, kādas šīs dienas tradīcijas vajadzētu saglabāt un kādas ieviest no jauna. Jau drīz vien parādījās pirmie ieteikumi, kas apstiprina, ka šie svētki ir gaidīti.
Inta Zaksa “Druvai” pauda, ka ir gandarīta par pirmo tikšanos, kas aizvadīta saturīgi. Turklāt, neskatoties uz karsto laiku, kad cilvēki labprātāk izvēlas palikt mājās, viņi izvēlējās atnāk un izrādīja iniciatīvu kopīgi ne tikai parunāties, bet arī darīt: “Pirmajai reizei dalībnieku bija daudz, un zinu, ka bija cilvēki, kas netika uz šo tikšanos, bet jau izteica vēlmi būt klāt nākamajā reizē, kā arī vēlējās piedalīties tieši sporta dienas organizēšanā. Tā kā pirmais nozīmīgais solis ir sperts, un arī nākamie jau skaidri iezīmēti.”
Projekts “KOPA/Kopienu pārdomāta attīstība” veidots ar mērķi, lai apzinātu un risinātu vajadzības un pilnveidotu vidi sev apkārt, tādējādi stiprinot kopienu ilgtspējīgu izaugsmi. Cēsu novadā jau līdz šim izveidojušās vairākas kopienas, tai skaitā Liepā, Vecpiebalgā, Kaivē, Raunā, Raiskumā, Ieriķos un Skujenē.
Komentāri