Nedēļas nogalē daudzveidīgo ekspozīciju, kas izvietota nama abos stāvos, četrās zālēs jau paguva apskatīt daudzi cēsnieki. Gleznās – no klasikas līdz avangardam, no mākslas līdz ormaņiem un kučieriem piederējušām zirglietām – tik plašs ir izstādes spektrs.
Vairāk nekā gadu nams bija slēgts. Kultūrvēsturiskā pieminekļa, Cēsu pilsmuižas bijušā staļļa, kopš 1985. gada izstāžu nama, atjaunošanā, ko organizē Vidzemes vēstures un tūrisma aģentūra, finansiāli piedalās Cēsu pašvaldība, valsts, uzņēmēji. Nozīmīga finanšu daļa iegūta, veiksmīgi startējot
Eiropas Savienības projektu konkursos. Pavasarim pienākot, sāksies fasādes atjaunošana, kurai jau rezervēts ap 35 tūkstošiem eiro, bet krāsas dāvinās firma “Sadolin”. Vasaras vidū pilsētas 800 gadi nams sagaidīs visā krāšņumā.
Izstādes atklāšanā uzrunājot cēsniekus, pilsētas mērs Gints Šķenders apliecināja, ka turpmāk paredzama ļoti mērķtiecīga pašvaldības darbība Cēsu kultūras iestāžu remontos, kā tas līdz šim bijis izglītības iestāžu renovēšanā.
Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska ieceri – zirgu izraudzīties par ekspozīcijas galveno varoni – lolojusi ilgi. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumos izraudzītas latviešu klasiķu gleznas. Kārļa Miesnieka, Jēkaba Bīnes, Jēkaba Strazdiņa, Jāņa Laivas un Kārļa Baltgaiļa gleznotas lauku ainavas un zirgs tajās kā vilcējs. Jo emocionālāka ir ekspozīcijas modernā daļa – mākslinieka Ivara Heinrihsona lielformāta gleznas, kurās redzamas spēles ar formu un filozofisks domu lidojums par zirgu kā cilvēcisku būtni, kā sapņu tēlu. Pazīstamais un nereālais, kas iespējams ne tikai domās, bet arī mākslā. Par Heinrihsona domas augstu lidojumu mākslā profesionāļi nespēja vien jūsmot, bet daļa skatītāju atzina, ka jūtas samulsuši.
Komentāri