“Druvas” redakcijā viesojās Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs, lai atbildētu uz iedzīvotāju zvaniem par pilsētas ielu stāvokli, plānotajiem darbiem un citiem ar infrastruktūru saistītajiem jautājumiem. Zvanītāju netrūka. Tas apliecina, ka darāmā pilsētā pietiekami. Pēc sarunas izpilddirektors atzina, ka lielākā daļa problemātisko vietu jau zināmas, bet bijuši arī daži jauni sāpju punkti.
– Lielā Līvu iela kļūst arvien sliktāka, toties satiksme arvien dzīvāka. Iela ir vienvirziena, šaura, ja malās atstāj mašīnas, lai gan tur ir zīme, ka to darīt nedrīkst, garām netiek. Vai gaidāma situācijas uzlabošanās?
– Mašīnu novietošana ir uzreiz risināms jautājums, informēšu pašvaldības policiju, lai paseko notiekošajam. Runājot par bruģa atjaunošanu, jāatzīst, ka vecpilsēta vienmēr bijis sāpīgs punkts. Ne tikai šī, arī Lielā Kalēju iela ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Taču ir kāda problēma. Vecpilsētā ir daudz neapbūvētu zemes gabalu un vecu ēku, kurām vajadzīgi jauni ūdens, elektrības un citi pieslēgumi. Šajās ielās vispirms jāsakārto apakšzemes komunikācijas, tikai tad varētu domāt par tālāku uzlabojumu. Neviens nav gatavs ieguldīt naudu pievadu izbūvē, domei ir pieredze, cik grūti bija panākt, lai tos sakārto īpašnieki, kam pieder ēkas ap Rožu laukumu. Taču šo ielu uzlabošanai nāksies meklēt risinājumu, jo, sākot Rožu laukuma rekonstrukciju, satiksmes intensitāte tajās pieaugs. Ar grants uzbēršanu nekas nebūs līdzēts kaut tāpēc, ka tad būs putekļi un cilvēki atkal būs neapmierināti. Bet, lai liktu bruģi, jāsakārto komunikācijas.
– Krišjāņa Valdemāra iela ir ļoti bedraina, arī ietves šajā apkaimē, kur pārvietojas cilvēki ar redzes traucējumiem, ir sliktas.
– Bedrīšu lāpīšana notiks visā pilsētā, arī šī iela nebūs uzņēmums. Tiek domāts arī par gājēju ērtībām. Gatavojam projekta pieteikumu Eiropas Savienības finansējumam satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā. Viena no aktivitātēm ir luksoforu apgāde ar pīkstuļiem krustojumā pie veikala “Globuss”, varētu sakārtot arī ietvi Raiņa ielā, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Par to saņemtas daudzas sūdzības.
– Zvanu no Vāveres ielas 9. Pēc jauno māju uzcelšanas Caunas ielā, Vāveres iela tika atstāta sliktā stāvoklī. Ja nevar noasfaltēt, vajadzētu vismaz pienācīgi sakārtot.
– Piekrītu, ka situācija tur nav laba. Runāsim ar celtniekiem. Vēl ir daži atliktie darbi, to laikā arī kaut ko centīsimies uzlabot ielas segumā. Nevaru solīt, ka varēsim tuvākajā laikā uzklāt jaunu asfalta kārtu, bet grants seguma kvalitātē varētu mēģināt šo posmu sakārtot.
Baibas ielas iedzīvotāja jautā, kad beidzot izbūvēs grāvi, lai ūdenim būtu kur aizplūst. Jau gadus septiņus esmu runājusi par to pašvaldībā, bet pagaidām problēma nav atrisināta.
– Jā, situācija tiešām zināma, bet ir vairākas problēmas. Šī iela ir strupceļš, un notiek sarunas par tās turpināšanu līdz “5.ATU”. Bet nevar solīt, ka šis būs ātrs process. Runājot par grāvi, jāteic, ka pašlaik tas problēmu neatrisinās. Tur ir ieleja, ūdeni no tās nevarēs aizvadīt. Ja izdosies ielu paturpināt, varbūt tad varēs rast risinājumu.
Taču ir vēl kāds “bet”. Jārunā par prioritātēm. Baibas ielas gadījumā problēmas atrisināsies pāris cilvēkiem, bet, nosakot prioritātes, skatāmies, lai ieguvēju būtu maksimāli daudz. Kad uzrakstām visas vajadzības uz papīra un sakārtojam prioritārā secībā, Baibas iela paliek lejas galā. Saprotu, ka visiem vajag, arī šiem dažiem cilvēkiem, bet naudiņas pilsētai ir tik, cik ir.
– Kad Raiskuma ielā atjaunos virsūdeņu novadīšanu, kas pēdējos gados izjaukta?
– Ir iecere šajā ielā izbūvēt lietus ūdens savākšanas sistēmu un to pieslēgt Annas ielai. Jo, būvējot jauno pamatskolu, Annas ielā tika izbūvēta slēgtā lietus ūdens savākšanas sistēma.
Tajās pilsētās daļās, kur ir vislielākās problēmas ar lietus ūdens savākšanu, konkrēti Cīrulīšu un tai apkārtējās ielās, arī Saules ielas apkaimē, tiek veikts pētījums. Speciālisti dos konkrētus priekšlikumus, kā katrā ielā labāk risināt lietus ūdens savākšanu un novadīšanu. Kad būs ieteikumi, lemsim, ko darīt.
– Cik ilgi kā kauna traips pilsētai būs dzelzceļa stacijas apkaime? Nerunāju par tualeti, kas vispār ir šausmu kalngals, bet par vienu no bijušajiem kioskiem, kurā nekāda darbība vairs nenotiek, bet izveidojusies pamatīga dzertuve ar visām no tā izrietošajām sekām. Vai īpašniekiem nebūtu jārūpējas, lai īpašums būtu sakopts? Pareizākais būtu to būdu nojaukt!
– Īpašnieku varam sodīt, ka nav sakopts īpašums, bet nojaukt mēs to nevaram, jo tas nepieder pašvaldībai. Par kārtību ziņošu pašvaldības policijai, lai seko līdzi situācijai šajā vietā un administratīvi soda īpašniekus par īpašumu nesakārtošanu.
– Cik ilgi pilsētas centrā būs ganības, ko sauc par stadionu?
– Stadions pagaidām paliks tāds, kā ir, jo pašvaldībai nav finansējuma tā izbūvei. Šogad pilsētā gan viens stadions taps, ir izsludināts iepirkums par stadiona rekonstrukciju pie Cēsu Valsts ģimnāzijas. Tas ļoti nepieciešams, jo šo stadionu izmantos trīs mācību iestādes – Cēsu Valsts ģimnāzija, Cēsu pilsētas pamatskola un sporta skola.
– Vai jaunais tirgus paviljons tur paliks mūžīgi, vai arī tā vietā atvērs kādu autoservisu vai auto mazgātavu, kuru pilsētā jau tā pārāk daudz. Kāda apbūve plānota smilšu laukumā?
– Tas ir pagaidu tirgus, kad uzbūvēs jauno tirgu, paviljonu demontēs. Nekāda auto mazgātava šajā vietā nebūs, jo visā laukumā paredzēta tikai sabiedriskā apbūve. Kamēr nav konkrētu plānu, šajā vietā paliks autostāvvieta.
– Kaut ko vajadzētu darīt ar kāpnēm Glūdas ielas kalnā. Dzirdēts, ka pēc dažiem gadiem tās kapitāli remontēšot, bet varbūt jau tagad varētu vienkārši sakārtot piekļuvi kāpnēm, gan jau cilvēki augšā tiks.
– Ņemsim vērā šo ieteikumu, pagaidu variantā sakārtosim, tas neprasīs lielus izdevumus. Pēc tam domāsim par nopietnāku kāpņu rekonstrukciju un apgaismojuma izveidi šajā ielas posmā. Esam saņēmuši daudz sūdzību no cēsniekiem, ka šī iela ir tumša.
– Vārnu ielā ir trīs garāžu kooperatīvi ar aptuveni 250 garāžām, taču nokļūt līdz tām sarežģīti, jo iela ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Par garāžām maksājam nekustamā īpašuma nodokli, esam pelnījuši, ka šo posmu salabo, ja ne, vīri gatavi braukt piketēt pie pašvaldības.
– Pašvaldības budžetā šogad paredzēts finansējums grants ielām 100 tūkstoši latu, izvērtēsim iespējas un mēģināsim sakārtot arī šo posmu.
– Kādi darbi šovasar plānoti grants seguma ielu uzlabošanai, piemēram, Līgatnes ielā?
– Izsludināts iepirkums par darbu veikšanu vairākās ielās – Kaļķu, Egļu, Rasas, Vārnu, Jāzepa, Jurģu, Gravas, Paegļu. Te tiks tērēta apmēram puse no plānotās summas, vasarā izsludināsim otru iepirkumu, vēl lemsim, kuras ielas tajā iekļaut. Ar grants ielām ir sarežģītāk nekā ar asfaltētajām. Ja uzklāj jaunu asfaltu, vairākus gadus nekas nav jādara, bet grants ielas visu laiku jākopj – jāgreiderē, jāpieved grants, jāpielabo, ja nepieciešams.
Saprotu, ka cilvēkiem interesē Līgatnes iela, bet, kamēr tur nav ieraktas komunikācijas, ko “Vinda” plāno tuvākajos gados, par asfaltēšanu domāt nevaram. Šajā ielā ir vēl kāda problēma. Ja uzbūvēs cieto segumu ar apakšzemes lietus ūdens savākšanu, no ielām, kas pienāk no kalna – Kungu, Kalna-, lietus laikā sanesīs smiltis un sistēma ātri aizsērēs. Jādomā, kā to risināt.
Grants seguma ielās visā pilsētā ir lietus ūdens novadīšanas problēmas, jo tām neatbilstošs profils. Uzbūvējot ielu tā, lai ūdens notek, tas ieplūst privātajās teritorijās, bet tā nedarot, ielās veidojas tādas kā bļodas, var bērt granti, cik grib, tas ir īsam laikam. Saprotam, ka nepieciešams ko darīt, bet jādomā, lai darbam būtu jēga.
– Šogad pilsētā atkal plāno plašu ielu atjaunošanu.
– Domājams, ka cēsnieki darbus jau pamanījuši. Notiek pārbūve Rīgas, L.Paegles ielā, dažās ielās ap 3.pirmsskolas izglītības iestādi, drīzumā sāksies darbi Birzes un Loka ielā, arī Rožu laukumā paredzēta apjomīga rekonstrukcija. Kad būs noslēgti līgumi ar būvētājiem, lemsim, kā vecpilsētā atrisināt transporta kustību. Šajā mēnesī sludināsim iepirkumu Festivāla ielas rekonstrukcijai posmā no Lenču līdz Dzintara ielai, vasaras otrajā pusē varētu sākties darbi. Nākamajos gados domāsim, kā pilnībā atjaunot Festivāla ielu.
– Savulaik runāja par pilsētas apvedceļa jeb tā dēvētā trešā loka izveidi pa Ata Kronvalda ielu, to paturpinot, uzlabojot.
– Tam nepieciešama ļoti liela nauda, nevaram tagad atļauties būvēt jaunu ielu par vairākiem miljoniem, ja esošās ielas prasīt prasās pēc remonta. Cēsnieki to nesaprastu. Vispirms jāsakārto nozīmīgās ielas pilsētā, tad varam domāt par otrā loka izveidi, izbūvējot Raiņa ielu, tikai tad var pienākt kārta trešajam lokam.
– Daļa ielu būs labā stāvoklī, bet daudzas nozīmīgas ar katru gadu kļūst sliktākas.
– Apzināmies šo problēmu, tāpēc ceram izmantot ES piešķirto pilsētvides naudu, lai sakārtotu Gaujas ielu, Cīrulīšu ielas posmu no Gaujas līdz Cīrulīšu ielai, J.Poruka, Vaives ielu, Valmieras ielas posmu no pārbrauktuves līdz pilsētas robežai, iespējams, vēl kādu. Tas pilsētai būs liels ieguvums. Jau minētā projekta satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā ietvaros plānojam izbūvēt gājēju ietvi Cīrulīšu ielā, jo gājēju plūsma tur samērā liela, rodas bīstamas situācijas, it īpaši tumšajos mēnešos.
Bet jāņem vērā kāda būtiska lieta. Nav pareizi veikt ļoti grandiozus ielu būvdarbus, ja ik pa laikam nākas uzrakt jauno segumu, jo veidojas jauna apbūve, cilvēki grib pieslēgties ūdensvadam, kanalizācijai. Varam jau pateikt, ka tik un tik gadus neviens neko rakt nedrīkstēs, bet, ja cilvēkiem vajag šo pieslēgumu, nav īsti pareizi to liegt. Jo īpašnieki mainās, cilvēkiem parādās nauda, lai īpašumus sakārtotu. Kad pēc gadiem desmit apbūve pilsētā būs nostabilizējusies, kad komunikāciju turētāji būs atjaunojuši tīklus, tad varēs veikt kapitālu ielas pārbūvi un zināt, ka ilgus gadus tur neko nevajadzēs darīt. Fakti: Cēsu pilsētas ielu kopgarums ir 114,3 km, tai skaitā: * 55.3 km ielu ar melno segumu, * 45.2 km ielu ar grants segumu, * 13.8 km ielu ar grunts segumu.
Komentāri