Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Pils rītdiena top šodien

Sarmīte Feldmane
00:00
13.02.2022
10
Straupe 1

Lielstaupes pils aizvien gaida saimnieku. Turpinās Cēsu pašvaldības un vairāku ieinteresēto ministriju – Finanšu, Veselības, Tieslietu, Kultūras -, kā arī  ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sarunas par īpašuma nodošanu pašvaldībai.

Tās sākās jau 2018. gadā, kad Veselības ministrija Liel­straupes pili nodeva      apsaimniekošanā Pārgaujas novada pašvaldībai. Tagad sarunas turpina Cēsu    novada pašvaldība. Lai pils, kas ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis, neietu bojā, tās saglābšanā  pašvaldība ieguldījusi ap 200 tūkstošiem eiro.

“Strādājam uz priekšu, lai tad, kad pils būs pašvaldības īpašums, jau skaidri zinātu, kā to izmantot,” saka Cēsu novada pašvaldības tūrisma speciāliste Rudīte Vasile. Aktīvi darbojas pils attīstības stratēģijas darba grupa, tiek uzklausīti vēsturnieki, tūrisma nozares pārstāvji, radošie cilvēki. “Pirms paš­valdība    pārņem pili īpašumā, ir svarīgi zināt, ko par tās nākotni domā vietējā kopiena, novada iedzīvotāji.    Katrs taču saprot, ka    būs nepieciešama budžeta nauda, ne jau tūkstoši eiro, gan tās sakārtošanai, gan uzturēšanai,” atgādina R.Vasile.

Lai uzzinātu, ko domā sabiedrība, tika rīkota aptauja. R.Vasile atzīst, ka tādu ieinteresētību var gaidīt katras aptaujas rīkotāji. Viedokli elektroniski pauda 832, vēl pieci atbildes sniedza telefoniski un uzrakstīja vēstules.    42 procenti aptaujas respondentu nedzīvo Cēsu novadā. Tas ir apliecinājums, ka Lielstraupes pils nākotne nav vienaldzīga ne tikai straupiešiem, Cēsu novada iedzīvotājiem, bet daudziem Latvijā. “Būtiski, ka viņi uzsvēruši – svarīgākais ir tas, ko vēlas paši straupieši un tagad visa Cēsu novada iedzīvotāji, viņi ir lēmēji. 81    procents respondentu uzskatījuši, ka pilij jābūt pašvaldības īpašumā, jābūt vienam saimniekam, kurš par to rūpējas. Tad var lemt kādu daļu īpašuma iznomāt, arī privatizēt,” pastāsta R.Vasile.

Lielstraupes pils nav tikai skaista ēka, bet gadsimtu vēsture. Tā    aptaujā teikuši 84 procenti respondentu, jo viņiem pils saistās    ar viduslaikiem, Straupi kā Han­zas pilsētu, baltvāciešiem. “Pils vēsturē ir arī narkoloģiskās slimnīcas laiks, un to nedrīkst aizmirst, par to jāstāsta. Aptaujā uzsvērts arī parks un tā attīstība. Parkam jābūt publiski pieejamam. Ne viens vien paudis pārliecību, ka to var nodrošināt tikai pašvaldība,” stāsta R.Vasile.

Aptaujā iegūtie viedokļi darba grupai palīdzēs izstrādāt pils attīstības stratēģiju. Savu redzējumu    izteicis arī Klauss fon Rozens, ar kura dzimtu Lielstaupes pils saistīta      vairāk nekā 750 gadu. “Tā ir arī Latvijas valsts vēstures simbols, kas jau PSRS laikā bija ņemta valsts aizsardzībā. Tā ir viens no retajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir vairāk nekā 500 gadus vecs un izmantojams vēl šodien. Padomju laikam pieder narkoloģiskā slimnīca.  Manuprāt, terapija bija mūsdienīga – deva iespēju atgriezties normālā dzīvē ar darba terapiju, tādā veidā tika izremontēta pils un baznīca. Un tad klīnikas darbinieku dalība Dziesmotajā revolūcijā. Tā arī ir daļa no pils vēstures ,” raksta K.fon Rozens, uzsverot, ka  ir svarīgi, lai pils būtu publiski pieejama. Iezīmējot pils nākotni, K.fon Rozens pauž pārliecību, ka tai piedien viss, “kas ienes mājā dzīvību un atbilst mājas vēsturei un arhitektūrai. Tā var būt iestāde sociāliem mērķiem, te var notikt valsts vai arī baznīcas un izglītības iestāžu rīkotas konferences un apmācības. Neliela daļa vienmēr var kalpot kā muzejs.  Nevaru iedomāties, ka pils telpas tiktu izīrētas komercdarbībai, birojiem vai dažādiem amatniecības uzņēmumiem. Bet te var notikt semināri, pasākumi, ģimenes svinības vai, piemēram, kāzas. Viesnīcu biznesam te noteikti ir par maz izmitināšanas vietu. Parks nav īpaši vēsturisks, tāpēc varu iedomāties, ka pils parka teritorija kopā ar baznīcas parka teritoriju ir ļoti jauka gan pastaigai, gan pasēdēšanai, gan bērnu rotaļām, ja vien to izveido atbilstoši mūsdienu prasībām”.

Pazīstamais vēsturnieks Imants Lancmanis vēstulē paudis prieku, ka Lielstraupes pilij paveras jaunas cerības. “Šim objektam ir lielas iespējas, jo Lielstraupe veiksmīgā kārtā kļuvusi par viduslaiku pils jēdziena iemiesojumu sabiedrības apziņā. Ekspozīcijas veidošanā neapšaubāmi varēs izmantot tās iestrādes, ko deva    Cēsu muzeja izstāde par Vid­zemes bruņniecību. Ja Rundāle ir sava veida Bīronu memoriāls, Bauskas pils veltīta Ketleru dinastijas laikam, tad Lielstraupe bez Rozenu dzimtas tēmas nevar pretendēt uz Vidzemes bruņniecības plašāku atrādīšanu,” raksta I.Lanc­manis, atminoties, kā savulaik kopā ar citiem piedalījies Rozenu kapa plākšņu glābšanā, kuras gribēja likvidēt kopā ar dzimtskapu iznīcināšanu.

Ieteikumu daudz, katrā kas vērtīgs. Lūk, vēl daži. “Lai veidotu kopīgus attīstības plānus, īpaši sais­tībā ar ēku koptēlu un ārtelpu izmantošanu, Straupes pils ir jāsaglabā kā nozīmīgs kultūrvēsturisks apskates objekts, kas pieejams visai sabiedrībai,” iesaka kāds aptaujas dalībnieks, bet cits uzskata: “ Pili vajadzētu bīdīt tūrisma un izklaides biznesā. Būtu stilīgi, ja pati pašvaldība to varētu izveidot, nevis privāts nomnieks. Izlau­šanās no zaļā pūķa nagiem pa vecajiem slimnīcas gaiteņiem būtu ideāla. Protams, arī apskate gida pavadībā un iespēja nomāt telpas savām svinībām. Līdzīgi, kā tas ir Līgatnes bunkuros. Tur ir riktīgi labs!” Vairākkārt aptaujas dalībnieki uzsver, ka Straupes pils ir īpaša kultūrvēsturiska vieta – ar lielu potenciālu Straupes atpazīstamībai un popularizēšanai ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.

R.Vasile atklāj, ka aptaujās gū­tās atziņas noderēs pils attīstības stratēģijas izstrādē.    “Ja, sākot spriest par pils nākotni, runājām tikai par to, tagad skatāmies tālāk, domājot par visu kompleksu, kurā ietilpst arī baznīca, parks, senpilsētas teritorija un bijušā nocietinājuma paliekas. Tā ir Strau­pes kultūrainava,” pastāsta R.Vasile, uzsverot, ka ļoti būtiski, kā izdosies sadarboties vairāk nekā desmit īpašniekiem, kam pieder īpašumi 7,8 hektāru platībā. “Saskaņot viedokļus ar sabiedrību vienmēr ir vissarežģītāk, toties tās atbalsts ir apliecinājums un pamudinājums darīt, meklēt nākotnes vīziju. No tā arī lielā mērā    atkarīgs, kā atdzīvināsim pili un reizē    Straupi, jo, attīstoties tūrismam, aktivizētos ekonomiskā darbība ne tikai Straupē, daudz plašākā apkārtnē,” spriež R.Vasile.

Jau tuvākajā laikā paredzēta stratēģijas izstrādes grupas tikšanās ar tiem, kam pieder īpašumi, kas iekļaujas Straupes pils areālā – vietējo draudzi, kam pieder Straupes baznīca, un mazās pils īpašnieku, lai runātu par nākotni. “Saprotam, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Un ir liels sabiedrības uzmundrinājums darīt. Sveši cilvēki gatavi braukt talkā, ja var ko palīdzēt,” saka R.Vasile.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi