Ģikšos piektdienas vakars bija īpašs. Centra iedzīvotāji bariņos pa mājsaimniecībām aizņēma piekalnīti pie kultūras nama, lai redzētu un būtu klāt lielajā notikumā – ceļa no Amatas uz Ģikšiem atjaunošanas nobeigumā. Būvnieki vēl steidza pabeigt darbus, bet mūzika jau skanēja.
“Mūžu esam gaidījuši, jaunas meitas vecas palikušas. Tagad pāris stundu varam pagaidīt, vēl daži metri palikuši, tad darbi būs galā,” cits citu sveicot, sacīja cieminieki un kavējās atmiņās.
Gatis Freivalds zināja stāstīt, ka bijis daudz solījumu ceļu uzlabot: “No 1959.gada braucu pa šo ceļu. Jau tad solīja, ka to asfaltēs. Tad bija projekts, ka apkārt Ģikšiem būvēs apvedceļu. Citā plānoja iztaisnot līkumus un jau nosprauda trasi, iezīmēja, kurus kokus nozāģēs, kādu arī nozāģēja.” Voldemārs Tinuss, kura māja atrodas ceļa malā, atgādināja, ka arī pirms 20 gadiem tika dzirdēti solījumi par ceļa asfaltēšanu, bet tā arī nekas netika darīts. “Logus gadu desmitiem vaļā neesam vēruši. Tieši mājas pagalmā sagriezās putekļi. Rīdzinieki iegādājās īpašumu kaimiņos, lai dzīvotu laukos, bet bija jādzīvo putekļos. Ir mājas vēl tuvāk ceļam,” par ikdienu vasarā stāstīja “Apsīšu” māju saimnieks.
Amatieši arī atceras, kā ministri braukuši, skatījušies, kāds tas ceļš īsti izskatās. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, rokas kabatās sabāzis, par atjaunošanu vien teicis: “Vajadzētu, vajadzētu gan.” Vērtējot satiksmes intensitāti diennaktī, lai ceļa atjaunošanu varētu ielikt plānos, vienu gadu uzskaitē pietrūcis sešu mašīnu. Gadu desmitiem vēstules no Amatas domes ceļoja uz Satiksmes ministriju un solījumi atpakaļ: tagad ne, būs nākamā gada plānos.
Kad pagājušajā vasarā uz ceļa parādījās SIA “Valkas ceļi” tehnika, arī tad amatieši vēl īsti neticēja, ka patiešām darbi notiks un tos pabeigs. Gaidīšanas pacietību pārbaudīja laikapstākļi.
“Gribējām pabeigt jau pagājušogad. Laikapstākļi neļāva. Bija plānots darbus sākt agrā pavasarī, nekas neiznāca, tad sekoja divu nedēļu lietavas,” situāciju raksturoja SIA “Valkas ceļi” valdes loceklis Renārs Avotiņš. Amatieši sprieda, labi vien ir, ka darbus nepabeidza rudenī, jo cik nav dzirdēts, ka nepiemērotos laika apstākļos veiktie remonti iznākuši nekvalitatīvi un visu vasaru būs jālabo defekti.
Sarakti grāvji, saliktas caurtekas, pastiprināta virsma ar minerālmateriālu 15 centimetru biezumā, veikta virsmas apstrāde. Autoceļa Ērgļi–Drabeši posma no Ģikšiem līdz Amatai (44,36.-48,60 km) atjaunošana izmaksāja izmaksāja pusmiljonu eiro. To finansēja valsts.
“Gadus gaidot, esam tikuši pie platāka ceļa nekā citiem. Tas ir 7,5 metrus plats. Vairs nebrauksim pa balto Latvijas lielceļu, bet ceļu, kam veikta dubultā virsmas apstrāde. Mums tas ir gadiem gaidīts notikums,” sacīja Amatas novada vadītāja Elita Eglīte, piebilstot, ka šovasar tiks atjaunots ceļa posms uz Kārļiem un Rakšiem.
Ceļiniekus īpaši sveica senioru biedrība “Dzīvesprieks”. Anna Oborenko bija sacerējusi vēstījumu ceļa atklāšanas reizei, bet pagasta pensionāres izcepušas pīrāgus. Savukārt novada vadītājai seniori uzdāvināja sirds pilienus, lai stiprina veselību par gados pārdzīvotajiem kreņķiem.
Jautrus mirkļus ceļiniekiem un amatiešiem sagādāja viešņas no “Silmačiem” – Bebene un Pindacīša. “Tādi brīnumi nav dzirdēti. Rudenī balli gribējām, tad maijā, līdz visi sprieda, vai būs šonedēļ. Taisījāmies uz pirmdienu, bet kurš pirmdienā atklāj ceļu! Tā nu gluži kā Jāņu vainagā puķīti pie puķītes ceļinieki lika Norvēģijas akmentiņu pie akmentiņa, un tagad varam svinēt,” klāstīja Bebene un Pindacīša. Amatieši interesējās, ar kādu ātrumu varēs braukt pa jauno ceļu, lai akmeņi nesit stiklus un vai baļķvedēji un grants mašīnas ceļu ātri vien nesabojās. “Latvijas Valsts ceļu” projektu vadītājs Didzis Zvirbulis vien atgādināja, ka satiksmes noteikumos rakstīts, ar kādu ātrumu drīkst braukt, bet pieredze, kaut vai ceļš uz Rāmuļiem, rāda, ceļš izturēs arī smagās kravas.
Komentāri