Saasinoties situācijai saistībā ar piena pārprodukciju un krītošajām piena iepirkuma cenām, piensaimnieki sākuši izpārdot ganāmpulkus, bet iepriekš solītais Eiropas Savienības (ES) atbalsts nozarei tikmēr joprojām kavējas. Līdz ar to veidojas situācija, ka drīzumā nozare tiks iznīcināta, aģentūrai LETA norādīja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.
“Iepirkuma cenas svārstās no 0,12 līdz 0,255 eiro par kilogramu piena, un nekas neliecina, ka novembrī situācija varētu uzlaboties. Līdz ar to sludinājumos aizvien vairāk tiek pārdotas piena govis un teļi, bet nav jau pircēju, tātad diemžēl arī ar to nevaram papildināt budžetu,” sacīja zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.
Viņa arī norādīja, ka ES krīzes situācijām lauksaimniecībā paredzētos līdzekļus novirza pavisam citiem mērķiem un ir sajūta, ka “viņi aukstasinīgi spiež mūs nost”.
Arī “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka patlaban ES ir izveidojusies situācija, kad lauksaimnieku nelaimēm paredzētie līdzekļi ir novirzīti Ebolas vīrusa ierobežošanai, bet atbalsts Baltijas lauksaimniekiem piena krīzē netiek paredzēts.
“Tā ir ačgārna situācija. Lauksaimniekiem vienmēr ir jāievēro visi Eiropas noteikumi, bet Eiropa savus solījumus negrasās pildīt. No jaunā ES Lauksaimniecības komisāra gaidām ātru rīcību ne tikai ar skaistiem tekstiem, bet ar materiālu atbalstu,” norādīja Lazdiņš.
Savukārt piensaimnieku SIA “Vārpa” valdes priekšsēdētājs Linards Selivanovičs atzina, ka esot sajūta, ka “esam atdalīti no pārējās Eiropas “.
“Līdzko lēmumi jāizpilda, tā mēs esam pilntiesīga ES dalībvalsts, bet, kad mums klājas ļoti slikti un nepieciešams atbalsts, tiekam nošķirti, uz atbalstu nākas gaidīt gadiem. Šāda pieeja nav pareiza. Ja mēs visi esam piekrituši spēlēt vienu un to pašu spēli pēc vieniem un tiem pašiem spēles noteikumiem, tad tas ir jāievēro visiem,” sacīja zemnieks.
Lai pārrunātu Eiropas Komisijas iepriekš piensaimniekiem solītā atbalsta iespējas saistībā ar zaudējumiem Krievijas embargo dēļ, šodien biedrības “Zemnieku saeima” vadība tikusies arī ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS).
Kā ziņots, ar līdzīgu aicinājumu nekavējoties rast risinājumu krīzei pie valsts amatpersonām un EK šodien vērsusies arī Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
“Lai gan no Latvijas puses pēc Krievijas sankciju ieviešanas nekavējoties tika veikti pirmie atbalsta pasākumi, tomēr, vēršoties pie EK ar situācijas skaidrojumu un prasību kompensēt zaudējumus, neko citu kā “apņēmību meklēt risinājumus” neesam sagaidījuši. Vai arī solidaritāte izpaužas tikai lielo un “veco” dalībvalstu interešu aizstāvībā?” teikts organizācijas vēstulē. Tikmēr Lietuvas piena ražotāji 11.novembrī pulcēsies uz apspriedi Viļņā, lai smago situāciju nozarē Krievijas noteiktā embargo apstākļos pārrunātu ar valdības pārstāvjiem. Ja būs nepieciešams, zemnieki pieļauj iespēju rīkot protesta akcijas gan Viļņā, gan sadarbojoties ar citu valstu kolēģiem, arī Briselē.
Kā ziņots, septembrī vizītes laikā Rīgā toreizējais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no ZM laikus veiktām aplēsēm.
Savukārt Latvijas valdība plāno nākamnedēļ skatīt jautājumu par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai. Ja valdība priekšlikumu atbalstīs, piensaimnieki līdz gada beigām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu saņemt maksājumu par katru govi vidēji 65 eiro apmērā. Jau iepriekš ministrijā norādīja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju pirms Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas piena iepirkuma cena jūnijā bija 295,89 eiro par tonnu un jūlijā – 293,16 eiro par tonnu. Savukārt oktobra pirmajā pusē cena nokritusi līdz 220 eiro par tonnu. Līdz ar to kopumā piena nozarei tikuši radīti zaudējumi 7,9 miljonu eiro apmērā, norāda ministrijā.
Jau vēstīts, ka Krievijas 7.augustā noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts sedz līdz 70% jeb līdz 46 eiro no izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.
LETA
Komentāri