Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Piedzen naudu no tēviem

Druva
23:00
08.06.2007
6

Ik nedēļu Cēsu rajona tiesā tiek izskatītas vairākas lietas par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasītāja lomā lielākoties ir sieviete, bet vīrietis – atbildētāja.

Maija beigās arī “Druva” piedalījās piecās tiesas sēdēs par uzturlīdzekļu piedziņu. Tajās nācās pārliecināties par dažādām dzīves situācijām. Sievietei minimālā alga, vīrietim – gadījuma darbi

Ierasti, ka šajās tiesas sēdēs satiekas vai nu oficiāli šķirts pāris, vai vecāki, kuriem ikdienā vairs nav kopīgi veicamu darbu. Skaudrāk sakot, tās ir situācijas, kad vīrieši aiziet, rūpes par bērnu atstājot mātes rokās.

To apliecināja pirmajā tiesas sēdē dzirdētais. Uz tiesneses jautājumu, kāpēc bērna vecāki nonākuši līdz tiesai, māte, kura pārtiek no minimālās mēnešalgas, teica: “Bērna tēvs jau labu laiku vairs nebrauca ciemos, nezvanīja un nedeva naudu bērna uzturēšanai. Ir grūti izdzīvot. Vēlos, lai bērna tēvs ik mēnesi maksātu 50 latus.”

Vīrietis aizbildinājās ar to, ka jau sen zaudējis darbu, līdz ar to nav bijis naudas, ko iedot dēla uzturēšanai. Taču tiesā bez īpašām atrunām piekrita ik mēnesi bērna mātei pārskaitīt pieprasīto naudas summu. Dzīvo uz iztikas minimuma sliekšņa

Nākamajā tiesas sēdē sižets bija diezgan līdzīgs. Tikai māte no bērna tēva ik mēnesi prasīja 40 latus.

“Visu laiku bērna tēvs mēnesī deva 20 latus, taču viss kļūst dārgāks, bērnam vajadzības aug. Rudenī puika sāks arī skolā iet,” tiesā teica māte, kuras ikmēneša ienākumi ir minimālā alga – 120 lati.

Bērna tēvs, trešās grupas invalīds un gadījuma darbu strādnieks, gan atzina, ka pašreiz viņam nav tādu ienākumu, lai spētu ik mēnesi nodrošināt prasīto naudas summu. Solījās mēnesī maksāt 30 latus, bet rudenī, kad dēlam paliks septiņi gadi, Ministru kabineta noteikumos noteiktos 36 latus. Ar šādu atrisinājumu bērna māte bija mierā.

Sieva, bērns, brūte un nekādu pienākumu

Uz citu tiesas sēdi par uzturlīdzekļu piedziņu bija ieradusies tikai prasītāja. Vīrs neuzskatīja par vajadzīgu nākt, sakot, ka tā viņai būs labāk. Tiesa šo lietu izskatīja bez atbildētāja klātbūtnes.

“Esam nodzīvojuši divus gadus laulībā, un mums ir divgadīgs dēls, taču vīrs jau gadu nedod ne santīmu bērna uzturēšanai. Viņš strādā, diezgan labi pelna, un zinu, ka viņam darba vietā tagad arī ir brūte, pie tam krietni vecāka par mani. Esmu nolēmusi šķirt laulību, un vīrs jau arī teica, ka no manis iešot prom. Visu šo laiku viņš neko nepirka, materiāli neatbalstīja. Godīgi sakot, man vēl bija viņš jāuztur un jāēdina. Pats tik atbrauc izklaidēties. Pa telefonu bija norunājis 60 latus. Uz mājām atnāk un pārguļ savā istabā,” tiesā stāstīja divgadīgā dēla māte, kurai pašai ikmēneša ienākumi ir 120 lati. Viņa uzturēja prasību, lai vīrs ik mēnesi bērna uzturēšanai maksātu 40 latus. Sieviete neslēpa arī faktu, ka vīrs, uzzinot par viņas prasību tiesā, viņai iesitis pa seju. Tiesu pamet, aizcērtot durvis

Uz tiesas sēdi īpaši uzvilkts bija ieradies jauns puisis, no kura viņa bērna māte vēlējās piedzīt ikmēneša naudas summu 50 latus. Jau tiesas sēdes sākumā, negaidot atļauju runāt, puisis uzstājīgā balsī tiesnesei jautāja: “Kā lai es zinu, ka viņa manis doto naudu tērēs bērnam, ne sev?”

Līdzīgi kā iepriekšējās epizodēs, arī šiem cilvēkiem kopdzīve jau sen beigusies. Vienīgi desmitgadīgais dēls ir apliecinājums tam, ka kaut kas reiz abus saistījis.

Kamēr tiesnese iztaujāja jauno sievieti, puisis demonstratīvi māja ar galvu, pūta, elsa un dažādos veidos lika manīt neapmierinātību ar notiekošo. Pēc tiesneses aicinājuma nedaudz nomierināties puisis atcirta: “Ar tādu sievieti kopā dzīvojot, ne tikai nervu sabrukumu var dabūt!”

Jautāts par jaunā cilvēka skatījumu uz notiekošo un to, ka uzturlīdzekļi jāpiedzen tiesas ceļā, jaunais puisis, atminoties pirms desmit gadiem notikušo, teica: “Man nebija izvēles. Pielika mani pie sienas un pateica, ka mums būs bērns. Aizsargāšanās? Viņa uzskatīja, ka lielāks gandarījums to darīt ir bez aizsarglīdzekļiem… Par naudu neko nesaku, varu dēlam dot 50 latus mēnesī, bet vēlos zināt, ka šī nauda tiks tērēta vienīgi dēla vajadzībām. Jau mūsu kopdzīves laikā redzēju, kā viņa tērē naudu lietām, kuru nevajag, izmaksājot svešiem vīriešiem. Nakts vidū visādi zvanīja… Tas arī bija iemesls mūsu kopdzīves šķiršanai, bet šogad savā dzimšanas dienā saņēmu pavisam jauku “dāvanu” – ziņu par ierašanos tiesā! Ko cilvēks vēl vairāk var vēlēties savā dzimšanas dienā?!”

Tiesas sēdē tika noteikts, ka bērna mātei turpmāk būs jākrāj un jāsaglabā pirkumu čeki, lai varētu atskaitīties bērna tēvam par ikmēneša izdevumiem.

Puiša nervi neizturēja mirklī, kad jau tiesas sēdes noslēgumā tiesnese paziņoja, ka atbildētājam par notikušo tiesas sēdi jāmaksā valsts nodeva 90 lati. Jaunais vīrietis bija sašutis un, neizprotot situāciju, kliedza: “Paldies jums, likumi! Paldies tev, valsts, kas apzog strādājošos!” Un, aizcirzdams aiz sevis tiesas zāles durvis, devās prom. Cēlonis meklējams ģimenēs

Cēsu rajona tiesas tiesnese Dace Blūma, atbildot uz jautājumu, kādas pārdomas viņai raisa uzturlīdzekļu piedziņu lietu izskatīšana, atbildēja: “Domāju, ka pirmsākumi šīm problēmām meklējami ģimenēs un bērnu audzināšanā. Ir daudz nepilno ģimeņu, un bērns, kurš aug kopā tikai ar mammu, vecmāmiņu vai opīti, pieņem, ka ģimenē tēva nav. Pie tam tēva, kas varbūt pa reizei parādās, interese par bērnu ir minimāla. Mazajam ar laiku liekas, ka tā ir normāla parādība, un viņš, izaugot par vīrieti, iespējams, domā, ka arī savā ģimenē var veidot līdzīgu modeli. Vēl man šķiet, ka tas zināmā mērā ir vīriešu šovinisms. Vīrietis labprāt piedalās bērna radīšanas procesā, bet tālākās rūpes un audzināšanu atstāj uz sievietes pleciem,” saka D.Blūma un atklāj, ka kādreiz no vīriešiem jūtama arī spīts, aizvainojums par to, ka sieviete no viņa aizgājusi vai izšķīrusies, un tad domā: “Lai jau pati cīnās. Redzēsim, kā galā tiks!”

“Taču visi gadījumi nav tik viennozīmīgi”, saka tiesnese. Ir daudzas dzīves situācijas, kur tieši vīrietis ir tas, kurš rūpējas ikdienā par bērniem, kamēr māte strādā ārzemēs, vai bēdīgāk- dzer šņabi un klaiņo. Un vēl patīkamāk ir tad, ja vecāki ierodas tiesas sēdē un prasītāja, tikko uzrunāta , steidz paziņot: “Mēs visu esam izrunājuši un paši esam vienojušies, kā uzturēt un audzināt mūsu bērnus.” Atgādinājums tiem, kas negādā par bērniem

Spriedumos par uzturlīdzekļu piedziņu vienmēr ir rindkopa par valsts nodevas piedziņu. Īsi un sausi. Tikai summa katrā gadījumā ir atšķirīga. Un tā ir tāda:

„No atbildētāja piedzenama valsts nodeva valsts ienākumos – saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.p.: “Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.”.

CPL 34.pants 1.daļas 1.p.b.ap. noteicis – “par prasību, kas novērtējama naudas summā – no 101 lata līdz 1000 latiem – 15% no prasības summas.”

CPL 35.p. 1.d.3.p. nosaka, ka: “prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma par vienu gadu.” Konkrētajā gadījumā tie ir Ls 90 (Ls 50 x 12 mēneši= Ls 600. 15% no Ls 600 = Ls 90).”

Tā nosaka likums, kurš tiesai jāpilda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi