Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Pie logiem pa varavīksnes tiltu

Jānis Gabrāns
00:00
16.01.2022
20
Izstazu Nams4 1

Cēsu Izstāžu nams jauno gadu iesācis ar divām krāšņām izstādēm: gleznotāja Mārča Stumbra “Pa varavīksnes tiltu” un tekstilmākslinieces Ineses Jakobi  “Logi”.

Gleznotāja Mārča Stumbra (1942 – 2014) izstāde Izstāžu namā aplūkojama pirmo reizi, lai gan atklāšanas brīdī izskanēja, ka viņa darbi varētu būt bijuši izstādē, kad Cēsīs eksponēti Jelgavas mākslinieku darbi, jo ilgus gadus viņš bijis saistīts ar šo pilsētu.

Izstāžu nama vadītāja Larisa Kaimiņa pastāstīja, ka M. Stumbris nebija mākslinieks, kurš tīko pēc slavas, tāpēc viņa vārds plašākai publikai zināms maz, bet mākslinieka darbu klāsts ir ļoti plašs: “Stumbra sūtība mākslā bija – ar savu krāsu izjūtu gammu uzburt pasauli, kas sniedz harmoniju un ticību labajam. Glezniecībai viņš atdeva visu savu mūžu, sirdi un dvēseli. Daba māksliniekam bija ceļvedis un skolotājs, kurā viņš saskatīja visu labo un skaisto, guva iekšējo līdzsvarojumu un iedvesmu glezniecībai. Mākslinieks strādāja visos žanros – portretā, klusajā dabā, akta, figurālajā un sadzīves žanra – glezniecībā, bet īpaši tuva viņam bija ainava.”

L. Kaimiņa, norādot, ka ir gandarīta par iespēju Cēsīs parādīt Stumbra darbus, pastāstīja, kā pati savulaik iepazinusi viņa daiļradi: “Kad strādāju Daugavpils muzejā, man vajadzēja veikt pētījumu,    tēma bija 70.- 80.gadu mākslinieki Daugavpilī. Tas bija laiks, kad Daugavpilī jūtami virmoja māksla un ļoti bieži figurēja Mārča Stumbra vārds. Sāku pētīt, uzzināju, ka pēc Mākslas akadēmijas beigšanas viņš pārcēlies uz Daugavpili, kur aizritējuši astoņi mūža gadi, un šajā laikā atstājis tur paliekošas pēdas. Daugavpilī muzeja krājumā ir daudz Stumbra darbu, četri no tiem tagad skatāmi arī Cēsīs. Tālākais mākslinieka mūžs ritēja Jelgavā, kur viņš izveidoja pilsētas mākslas skolu. No Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumiem ir skatāmi pieci Stumbra darbi.”

M. Stumbris bijis emocionāli jūtīgs cilvēks, kurš vienmēr meklējis harmoniju – ar sevi, ar cilvēkiem, ar dabu, bet, kad pienākuši 90.gadi un notika lielās pārmaiņas, tas viņam bijis smags laiks.    L. Kaimiņa stāstīja, ka gleznotājā valdīja divējādas sajūtas, bija iegūta valstiskā neatkarība, bet tajā pašā laikā māksliniekiem    bija neziņa par nākotni, par    materiālo stāvokli: “Tas redzams arī tā laika darbos, kas ļoti uzskatāmi atspoguļo Stumbra iekšējo pasauli.”

Izstāžu nama otrajā stāvā skatāma tekstilmākslinieces Ineses Jakobi izstāde “Logi”. Pati māksliniece atzīmē, ka viņai logs ir kā metafora tiltam vai, tieši pretēji, robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību: “Kādēļ tas pats logs var būt tilts, bet citreiz robeža? Varbūt logi vienlaicīgi gan vieno, gan šķir?”

Māksliniece pastāstīja, ka izstādē aplūkojami pēdējo četru gadu darbi, to veidošanā galvenokārt izmantots tas, kas atrodams lietoto apģērbu veikalos: “Lai cik izpirktas būtu preces, vienmēr atrodu ko interesantu, noderīgu kārtējam darbam. Man šajos veikalos ir interesanti, jo redzu, cik dažāda ir cilvēku izvēle gan pērkot, gan ražojot. Ik pa laikam pamanu ko tādu, ka nesaprotu – kāpēc kaut kas tāds būtu jāpērk un jānēsā?    Man ir, par ko domāt, arī savos darbos varu uzdot dažādus jautājumus un meklēt uz tiem atbildes.”

Katru mākslas darbu I. Jakobi veido tikai ar rokām, jo uzskata, ka procesam ir sava nozīme, savs stāsts. Vairākos darbos izmantoti materiāli, kas apdrukāti ar miroņgalvām,    izstādes atklāšanā par šo tēmu izvērtās plaša diskusija. Tekstilmāksliniece stāsta, ka bijis laiks, kad tās bijušas redzamas vai uz visiem apģērbu gabaliem, pat zīdaiņu drēbēm: “Tas tiešām lika domāt, kāpēc? Saprotu, ka kādām Dienvidamerikas indiāņu ciltīm ir kāds īpašs senču kults, kas tiek tā piekopts, bet kāpēc tam jāienāk mūsu, rietumu, sabiedrībā. Šis ir jautājums, kuram nevaru rast atbildi. Kad sākās pandēmija, sapratu, ka nu    ir laiks šos pirkumus salikt darbos un pavērt šādus logus.”

Zem vairākiem logiem nolikti arī apavu pāri. Lūgta izskaidrot salikumu, I. Jakobi atzina, ka arī tam neesot radusi konkrētu atbildi: “Zinu tikai, ka man to vajag. Vienīgais, man prātā nāk teiciens – nebradā pa manu dvēseli! Varbūt tas ir skaidrojums, bet vai tas būtu jāpieliek klāt, nezinu, jo, manuprāt, katram ir tiesības uz savām domām, savām atbildēm. Man kā skatītājam dažkārt šīs norādes traucē, pat kaitina, jo, izlasot nosaukumu,    vairs pati nedomāju, kas tas varētu būt. Tad fantāzija ir aizvērusies, bet mākslas darbu uzdevums taču ir rosināt iztēli, rosināt domāšanu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi