Jau pirms gada Priekuļu novada pašvaldība pārņēma bijušās Jāņmuižas profesionālās vidusskolas katlumāju, kura
kopš seniem laikiem apsildīja ne tikai mācību iestādi
un kopmītņu ēkas, bet arī vairākus daudzdzīvokļu namus.
Kopš gada sākumu viss mācību process no Jāņmuižas pārcelts uz Priekuļu tehnikumu Priekuļos. Jāņmuižā skolas ēka atslēgta no siltuma. Savukārt šobrīd Priekuļu novada pārvaldībā esošā bijusī skolas katlumāja visai nerentabli apsilda vairs tikai pāris ēku.
Tiesa gan, jāteic, ka šogad par siltumu dzīvokļos cilvēki nesūdzas kā citus gadus. Jāņmuižniece
Elita Vaivara stāsta, ka iepriekšējos gados bijušas dažādas problēmas un daudzdzīvokļu namu īpašnieki, kuriem siltums nāca no kopējās skolas katlumājas, nebija ar pakalpojuma kvalitāti apmierināti.
“Par siltumu tiešām šogad nesūdzamies. Cits jautājums, kuru sev uzdodam, cik ilgi vēl mūsu māju, kas ir Ozolu gatvē 4, apsildīs kopējā katlumāja. Skaidrs, ka kaimiņu māju iedzīvotāji šo jautājumu jau risinājuši
– katrs izvēlējies pie sava nama izbūvēt savu katlumāju. To pašu jau pirms vairākiem gadiem izdarīja arī bērnudārzs, kurš sevi nodrošina ar siltumu gada aukstajos mēnešos. Jāteic, ka vairs tikai mūsu māja un vēl divas ēkas saņem siltumu no bijušās skolas katlumājas,” stāsta jāņmuižniece.
Priekuļu novada domes izpilddirektors Fjodors Puņeiko “Druvai” norāda, ka patiešām bijusī skolas katlumāja, kuru savā pārziņā pārņēma pašvaldība, kalpo nelielam klientu lokam.
“Katlumājas jautājums, tāpat kā skolas pastāvēšana, bija aktuāla daudzu gadu garumā. Šobrīd, kad Jāņmuižā skolas vairs nav, daudzi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji atraduši alternatīvu, kā apsildīt savus mājokļus. Šobrīd vairs tikai pāris māju apsildām no bijušās skolas katlumājas, tas nozīmē, ka nākotnē pašvaldībai šo katlumājas jautājumu nāksies risināt. Patlaban no siltuma ir atslēgta visa skolas ēka, minimāls siltums tiek uzturēts vien dienesta viesnīcā. Tāpat siltums tiek piegādāts divām daudzdzīvokļu mājām,” skaidro F. Puņeiko.
Priekuļu tehnikuma direktors Imants Kupčs apstiprina, ka skolas ēkā Jāņmuižā apkure atslēgta pavisam. No siltumapgādes sistēmas izlaists ūdens, tas tiek izsūknēts no ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, lai aukstumā nepārsprāgtu caurules.
“Pašvaldībai vēl lūdzām nodrošināt minimālu siltumu dienesta viesnīcai, jo tehnikuma audzēkņiem sākotnēji tika piedāvāta iespēja mitināties arī kopmītņu ēkā Jāņmuižā, ja viņiem nav vēlēšanās spiesties istabiņās pa trīs, četri Priekuļos. Tā kā pagaidām kopmītņu ēku vēl turam pieslēgtu apkurei,” komentēja I. Kupčs.
Jāņmuižniece E. Vaivara norāda, ka jau pirms daudziem gadiem tika pieļauta kļūda, ka Jāņmuižā pie katras mājas ir savs skurstenis. Viņa un daudzi citi jāņmuižnieki uzskata, ka vienai katlumājai bija jāapsilda viss ciemats. “Laikam jau jāteic, ka mūsu mājas iedzīvotāji ir gatavi arī tam, ka vienā dienā pašvaldība mums var teikt – bijusī skolas katlumāja siltumu vairs nepiegādās. Zinām, ka ir nolietojušās siltumtrases un, iespējams, kaut kas var salūzt. Diezin vai tiks ieguldīti līdzekļi, lai šo katlumāju renovētu. Tā viss kaut kā Jāņmuižā ir pajucis, un tāda ir kopējā noskaņa,” saka vietējā un, vērtējot ikdienu Jāņmuižā, neslēpj sašutumu, kā pēdējos gados mainījusies ikdiena.
“Skumīgi, ka te vairs nav jauniešu. Drūmi noskatīties uz lielajām, tukšajām ēkām. Sajūta, ka drīz būsim Sūnu ciems, ka nekursēs vairs sabiedriskais transports un cilvēki ies prom no šejienes. Priecājos, ka vēl pašai darbs ir Jāņmuižā. Tas pietur šai vietai,” norāda Elita Vaivara.
Liene Lote Grizāne
Komentāri