Māra Ērkšķe ar vīru Andri ceturto gadu dzīvo atgūtajā īpašumā Drabešu pagasta „Vec – Īļakās”. Te bija ferma, kuru tagad abi saimnieki palēnām piemēro un izbūvē tā, lai varētu ērti dzīvot. Agrāk ēkā turētas simts govis, Māra ar humoru atzīst, ka tas nav slikti: „Turam lopus, ir labi – tepat aiz durvīm ir kūts, tad šķūnis. Viss zem viena jumta!”
No pilsētas uz laukiem Māra atnākusi 1992. gadā, domādama, ka zemniekam dzīve būs labāka nekā pilsētniekam. Sākotnēji bijis grūti: ”Pirmos gadus gan teicu, ka zemnieku darbs ir elles darbs paradīzē. Kad atnācu šurp, domāju, ka katru sestdienu slaucīšu pagalmu, lai visi celiņi ir tīri, bet visam jau nepietiek laika. Mums ir deviņi liellopi, tai skaitā četras teles, vēl aizvien audzējam arī lopbarības bietes, jo no tām piens ir garšīgāks un saldāks. Audzējam arī graudaugus.”
Iesākumā nav bijis viegli. Par pienu saņemtās naudas nav pieticis, lai attīstītu saimniecību. Tagad tiek saņemti platībmaksājumi. Turklāt Māra mācījusies bioloģiskās lauksaimniecības kursos un pašlaik saimniecība ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību: ”Ekoloģiski esam dzīvojuši visu laiku, bet bioloģisko produkciju pārdot varēšu tikai nākamgad.”
Šogad saimniecībā nopirkta rituļu prese. Tehnika būtiski atvieglo darbu. Māra stāsta, ka sapņu vēl ir daudz un lēnām tie arī piepildās. Tiek veikti remonti, iekārtota mājas apkārtne.
Tomēr Mārai svarīga ir arī sabiedriskā aktivitāte: ”Gribas baudīt kultūru, nevar jau visu laiku tikai pie govs astes vien sēdēt!”
Lai gan daudzi uzskata, ka laukos nav iespēju baudīt kultūru, Māra apgalvo pretējo. Drabešos ir skaisti izremontēta zāle, kurā gandrīz katru mēnesi notiek kultūras pasākumi, viesojas dzejnieki, aktieri, opermākslinieki un mūziķi, turklāt Māra norāda, ka biļetes ir samērā lētas. Tādēļ Māra brīnās, ka bieži lieliskus koncertus apmeklē maz cilvēku.
Māra regulāri dodas arī uz sieviešu klubiņa sanāksmēm un pasākumiem: ”Aicinām cilvēkus, lai pastāsta par ceļošanu, ir arī vienkārši pļāpu vakari. Vasarā tikšanās gan sanāk retākas.” Izņemot vasaru, regulāri apmeklētas tiek arī vingrošanas nodarbības turpat pagastā.
Pilsēta Māru vairs nevilina, ja nu vienīgi kultūras pasākumi, bet uz tiem arī izdodas aizbraukt. Šovasar viņa apmeklējusi arī Ungurmuižas koncertus.
Māra savam priekam audzē arī puķes, sien sieru un plāno, kā vidi ap māju veidot skaistāku.
