No Jāņiem līdz Pēteriem latviešiem tāds īpašs laiks. Tikko Jāņi nolīgoti, tā Pēteri klāt. Stāsta jau, ka kādreiz līgots līdz Pēteriem.
“To dienu pa vidu maz, paiet kā skrējienā, un ar pilnu slodzi šajā laikā nestrādājam,” stāsta Pēteris Mivrenieks. Viņš ikdienā saistīts gan ar lauksaimniecības, gan ceļu remonta un uzturēšanas tehniku. Vēl nesen saimniecība darbojās arī mežizstrādē, tagad pieprasīts ir dīķu rakšanas pakalpojums. Pēteris ir zemnieku saimniecības “Lejas Barackas” līdzīpašnieks un gādā, lai tehnika vienmēr būtu kārtībā. “Vasara ir karstākais darba laiks, tad atvaļinājumā netikt. Daudz iznāk braukāt, meklējot tehnikai rezerves daļas, arī plēvi skābbarības bedrēm un rituļiem. Kaut kas jau vienmēr salūzt, bet dīkstāve dārgi maksā,” par ikdienas darbu stāsta Pēteris Mivrenieks.
Vasarā brīvdienas tiek pavadītas kopā ar dēlu Armandu sacensībās. Armanda aizraušanās ir motosports, un tēva padoms tehniskās lietās ļoti noder. Amatieru klasē pirmajā sezonā iesācējos viņš bija starp labākajiem, pērn diemžēl patraucēja trauma, šogad, kaut arī ir liela konkurence, Armands turas pirmajā piecniekā.
“Sestdienas, svētdienas paiet sacensībās. Esmu gandarīts, ka varu dēlam palīdzēt sagatavoties sacensībām un arī tad, ja trasē kas notiek. Gan jau arī viņš pats to iemācīsies, pagaidām man lielāka pieredze un zināšanas,” stāsta motosportista Armanda Mivrenieka tēvs Pēteris.
Piektdien Pēteri. “Parasti tie paiet klusi. Pēc Jāņiem daudziem vairs nav spēka svinēt. Paši Jāņos parasti ciemojamies pie Jāņa Freimaņa, mana sievas brāļa. Tur tiek svinēts godam, ne tik klusi kā Pēteros,” domās dalās Pēteris. Agrāk arī kolektīvā reizi mēnesī nākuši kopā, svinējuši dzimšanas un vārda dienas. Tagad kolektīvs pārlieku liels, darbs dzen darbu, un katram taču brīvā laikā gribas pabūt ar savējiem.
Pēterdienā Pēteris Mivrenieks ezermalā ciemiņus cienās ar alu, būs saviesīgas sarunas. Tikai ne par darbu, jo kādu reizi tas jānoliek malā. “Pēteros parasti nelīst, nav jau Jāņi,” pārliecināts vecpiebaldzēns.
Komentāri