Jau vairāk nekā desmit gadus arheologu dzīvnieku kaulu atradumus pēta Krievijas zinātņu akadēmijas paleontoloģijas institūta zinātniskā līdzstrādniece Ilze Renga. Viņa pētījumus Cēsīs veic arī šovasar.
Cēsu arheoloģiskā ekspedīcija, strādājot viduslaiku pilī un veicot arheoloģisko uzraudzību pilsētas ielā, kur notiek rakšanas darbi, ik gadus atrod vairākus simtus dzīvnieku kaulu.
„Pētu, kādus dzīvnieku valsts produktus cilvēki ēda viduslaiku pilī, kādus mājlopus turēja un ko medīja. Kādus dzīvniekus pārtikšanai ieveda, jo visu pilī izaudzēt nevarēja. Atceros, kad Cēsu arheoloģiskajā ekspedīcijā vēl strādāju par laboranti, tika atrasti kauli, kas liecināja, ka uzturā lietota tikai dzīvnieku pakaļējā daļa. Tas vēstīja par to, ka šī gaļa kādreiz pilij tika pievesta, uz vietas lopi nav audzēti,” stāsta I.Renga. Viņa secinājusi, ka viduslaiku cēsnieki pārsvarā uzturā lietojuši mājlopu gaļu – cūku, kazu, aitu. Viduslaiku slānī atrastie dzīvnieku kauli liecina, ka medījumu šai posmā jau ir mazāk, kaut gan sastopami arī aļņu, mežacūku, stirnu un
zaķu kauli. „Reizēm tiek atrasti arī bebru kauli. Tie gan Cēsu viduslaiku pils izrakumos sastopami samērā reti, jo šo dzīvnieku pārtikā izmantojuši vairāk tie cilvēki, kuri dzīvoja ūdens tuvumā,” stāsta I.Renga.
Pētniece secinājusi, ka viduslaiku cēsnieki galvenokārt pārtikuši no to dzīvnieku gaļas, kurus paši audzēja. Viduslaikos medījums jau kļuva par delikatesi, tāpat, kā tas ir mūsdienās.
„Arheoloģiskā ekspedīcija izrakumus veic pa laukumiem un kultūras slāņiem, izpētu un uzrakstu sīki, kāds katrā laukumā un kultūras slānī bijis kaulu sastāvs,” savu darbu atspoguļo I.Renga un pievēršas biometrijai, kad kaulus vai to daļas izmēra. Pēc izstrādātas zinātniskas formulas var noteikt, cik augumā lieli dzīvnieki viduslaikos dzīvoja, un secināt, kā dzīvnieki laika gaitā mainījušies. Konstatēts, ka to augums viduslaikos samazinājies. Par to paleontologi pārliecinājušies, pētot dažādu laiku arheoloģijas izpētē atrasto dzīvnieku kaulus.
„Pētām arī dzīvnieku kaulus, ko šovasar atradām Rožu laukuma ūdens un kanalizācijas likšanai izraktajās tranšejās,” informēja Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja Zigrīda Apala un piebilda, ka tiek atrasti arī cilvēku kauli, bet par tiem spriedīs antropologi.
“Nosaku, cik konkrētajā arheoloģisko izrakumu laukumā atrasts īpatņu skaits. Vai te uzturā noteiktā laika periodā izlietotas desmit vai vairāk govis. Var noteikt, kādu dzīvnieku gaļa kādam ēdienam izmantota. Arī mēs šodien gaļu izvēlamies konkrētam ēdienam. To pašu darījuši mūsu senči. Konstatēts, ka gandrīz visi garie lopu kauli skaldīti uz pusēm, lai iegūtu kaulu smadzenes. Senči ar gaļu rīkojušies ļoti ekonomiski, bet to, ko paši neēda, atdeva sunītim,” pastāstīja I.Renga un informēja, ka kaulu atradumi kā informācijas līdzeklis arheologiem ir pateicīgs arī tādēļ, ka zemē labi saglabājas. Tādēļ mūsdienās tiek atrasti arī dinozauru kauli.
“Pētījumu dati, uzkrājoties statistiskajam materiālam, izpētes gados summējas. Līdz ar to varam veidot plašāku apkopojumu. Tādēļ Cēsu arheoloģiskā ekspedīcija ir pateicīga, ka Ilze Renga ik gadus brauc mums palīgā izpētīt atrasto dzīvnieku kaulu materiālu,” uzsvēra Zigrīda Apala.
Komentāri