Pirmdienas agrā rītā “Druvas” redakcijā ienāca kāds cēsnieks un pauda sašutumu. “Brīvdienās sieva uz kāpnēm stipri traumēja kāju. Nezinājām, vai tā ir sastiepta, samežģīta vai plēsts kauls. Gaidījām pirmdienas rītu, lai tiktu pie ģimenes ārsta, kurš mūs nosūtīja tālāk poliklīnikā pie traumatologa. Aizejot uz poliklīniku, reģistratūrā sievai par vizīti prasīja Ls 2.50. Atvainojāmies, teicām, ka abi esam bez darba un mums tiešām pašlaik makā nav nepieciešamās naudas summas, bet kāja nežēlīgi sāp. Mums atbildēja, lai naudu no kāda aizņemamies. Parādnieku tāpat netrūkstot. Jāsaka paldies dakterim Krūmiņam, kurš sievu pieņēma bez maksas. Pēc šī starpgadījuma sajutos dīvaini. Ir sāpīgi, ka saproti – nekā nespēj palīdzēt tuvam cilvēkam.Un ja vēl mediķis nepalīdz? Ko darīt? Vai tiešām cilvēkiem no maznodrošinātām ģimenēm būs jāmeklē pašiem visneiedomājamākās iespējas, kā dakterēt sevi vai sev tuvos, ja nebūs līdzekļu, par kuriem vērsties pēc profesionālas palīdzības?”
