Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Pēc FM aplēsēm, IKP pērn samazinājies par 18,4%

Druva
16:21
05.03.2010
6

Pēc Finanšu ministrijas (FM) novērtējuma, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009.gadā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18,4%, informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Kritumu pamatā noteicis apjomu samazinājums mazumtirdzniecībā, rūpniecībā, valsts pārvaldē, kā arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms.

FM šodien savā mājaslapā internetā publicējusi pārskatu par tautsaimniecību un kopbudžetu 2009.gadā, kurā analizēta mūsu valsts ekonomiskā attīstība pērn, ka arī valsts budžeta izpildes dati un tendences.

2009.gadā patēriņa cenas samazinājās par 1,2%, kas ir par 11,7 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (2008.gadā cenas pieauga par 10,5%). Mēneša augstākā inflācija 2009.gadā bija janvārī, sasniedzot 2,2%, tomēr ar katru nākamo mēnesi tika novērots inflācijas līmeņa samazinājums. Sākot ar 2009.gada otro ceturksni, inflācijas pieaugums mēneša griezumā bija negatīvs, un šī tendence bija novērojama līdz gada beigām.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2009.gada ceturtā ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir pieaudzis par 9 procentpunktiem un decembra beigās bija 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģistrēto bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gada decembri, pieauga par 102 800 cilvēku un 2009.gada decembra beigās bija 179 200 cilvēku.

Saskaņā ar Latvijas Bankas provizoriskajiem datiem 2009.gadā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 1,173 miljardi latu pretstatā tekošā konta deficītam 2,113 miljardu latu apmērā 2008.gadā.

Tekošā konta pārpalikuma izveidošanos pamatā noteica preču tirdzniecības deficīta samazināšanās par 1,997 miljardiem latu, importa samazinājuma tempiem pārsniedzot eksporta krituma tempus. Situācija uzlabojās arī citos tekošo kontu veidojošajos apakškontos.

Kopumā 2009.gadā konsolidētajā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 892,1 miljons latu jeb 6,8% no IKP, kas atbilst Papildus saprašanās memorandam ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolam ar Starptautisko Valūtas fondu.

Jau ziņots, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, Latvijas IKP palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais IKP ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar šādu pašu laika periodu 2008.gadā, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī IKP kritums sasniedza 17,7%.

IKP kritumu noteica apjomu kritums mazumtirdzniecībā par 30%, rūpniecībā – par 7%, valsts pārvaldē – par 15%. IKP ietekmēja arī neiekasēto produktu nodokļu apjoms.

Precizēts un izvērsts 2009.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieauguma tempa un vērtības novērtējums tiks publiskots 11.martā.

Pēc LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi