Rūdolfa Blaumaņa bulvārī šonedēļ pazudīs papeļu celmi. Cēsu dome noslēgusi līgumu ar uzņēmumu “Rīgas dārzi un parki” par šo darbu veikšanu. Cenu aptaujā pašvaldība iepazinusies ar šīs firmas piedāvājumu, kas bijis ļoti pieņemams.
“Viņi piedāvāja labu cenu un uzņēmās darbu paveikt īsā termiņā. Zinot, ka uzņēmuma rīcībā esošā celmu frēzēšanas tehnika ir jaudīgākā valstī, nolēmām slēgt līgumu ar viņiem,” skaidroja domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks.
Celmu frēzēšanai pašvaldība atvēlējusi 3,5 tūkstošus latu, un celmi pazudīs ne vien R. Blaumaņa bulvārī, bet arī 4. pirmsskolas izglītības iestādes teritorijā, kur top jaunais rotaļu laukums, un citviet. Darbus paveiks šīs nedēļas laikā.
“Druva” pārliecinājās, ka darbs rit ātri, viena iespaidīga celma likvidēšanai nepieciešama aptuveni stunda, un tā vietā paliek tikai skaidu kaudze. Ar celmu frēzi prasmīgi darbojas Aivars Vītols, kurš piebilst, ka tautā viņu pazīstot arī kā “celmiņu”, jo ikdiena paejot cīņā ar tiem. Sešu gadu laikā, kopš uzņēmums iegādājies traktoru ar piekabināmu celmu frēzi, apbraukāta liela daļa Latvijas, vairākkārt strādāts arī Cēsu pusē. Likvidēti celmi rotācijas apļa izbūves laikā Valmieras ielā, strādāts arī Priekuļu biatlona trasē. Sadarbība galvenokārt esot ar “Latvijas valsts ceļiem”, bet netrūkstot arī citu pasūtītāju.
A.Vītols stāsta, ka R. Blaumaņa bulvārī strādājot no rīta līdz vakaram, lai darbu paveiktu iespējami ātrākā laikā: “Esmu te komandējumā, tāpēc nav jēgas vilkt laiku, bet svarīgi darbu padarīt ātrāk. Celma izfrēzēšanas ilgums atkarīgs no daudzām niansēm – koka sugas, celma vecuma, lieluma, arī no tā, kā celms sagatavots izfrēzēšanai. Lēni frēzējas kļava, ar papelēm iet ātrāk. Tiesa, papeles un apses ir ļoti dzīvotspējīgas un atvases turpina dzīt arī pēc celmu likvidēšanas.”
Celmu frēzētājs stāsta, ka nācies cīnīties arī ar īstiem milzeņiem. No kāda milzīga papeles celma Rīgā aizvestas trīs automašīnas kravas skaidu. Tā likvidācija prasījusi veselas dienas darbu. Latvijā piedāvājot arī mazākas celmu frēzes, bet ražības ziņā ar šo neviens pagaidām nevarot sacensties. Kamēr ar mazāko nograuž vienu celmu, ar šo – trīs un vairāk.
Savas darbības laikā nācies mērot tālus gabalus arī pāris celmu dēļ. A. Vītols stāsta, ka smagākais esot ceļš līdz darbu vietai, jo tas jāmēro ar traktoru, kam piestiprināta celmu frēze. Ilgākais ceļš bijis līdz Aglonai, ceļā pagājušas astoņas stundas. Līdz Cēsīm varot atrullēt divarpus stundās. “Esmu viens no retajiem, kurš Latviju apceļojis traktorā,” smaidot piebilst A.Vītols.
Sešu gadu laikā frēzēti dažādu koku celmi, bet visbiežāk nākoties saskarties ar papelēm. Ceļa posmā no Jēkabpils līdz Daugavpilij vien izfrēzēti aptuveni 300 papeļu celmi. Arī turpmāk darba netrūkšot, jo Rīga vēl pilna ar tām. Uzzinājis par konfliktiem saistībā ar papeļu zāģēšanu R. Blaumaņa bulvārī, A. Vītols stāsta, ka arī viņam pašam Rīgā nācies uzklausīt dažādus cilvēku viedokļus. Dažs esot solījies pat izsaukt policiju par to, ka viņš taisoties likvidēt celmus, jo uz tiem tik labi esot pasēdēt.
“Kad darbs paveikts, visi, arī pārmetumu izteicēji, ir priecīgi par rezultātu, ka celmi likvidēti. Manuprāt, papele tomēr nav pilsētas koks, jo ir pārāk liels un pāraudzis kļūst bīstams,” saka A.Vītols.
Komentāri