Latvijas pašvaldību izpilddirektori kārtējā sanāksmē tikās Raunā. Sarunas galvenā tēma – atbalsta veidi un virzieni pašvaldībām uzņēmējdarbības vides attīstīšanai un investīciju projektu īstenošanai.
“Visām pašvaldībām ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību. Viss atkarīgs no tā, cik lielā mērā tās var to atļauties, cik budžetā bijis un ir naudas attīstībai. Katra meklē iespējas, kā to izdarīt,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe un atgādināja, ka iepriekšējā periodā veiksmīga bija lauku ceļu sakārtošanas programma, vismaz katrā pagastā tika atjaunots kāds posms, kas ikdienā svarīgs uzņēmējiem. Diemžēl nākamajā plānošanas periodā tāds finansējums nav paredzēts.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Dr. oec. Andra Feldmane uzsvēra, cik svarīga uzņēmējdarbības attīstīšanai ir pievilcīga dzīves telpa, kas tiešā mērā saistīta ar iedzīvotāju materiālo nodrošinātību. Ikvienai pašvaldībai ir svarīgi, lai tiek veidota tāda uzņēmējdarbības vide, kurā iedzīvotāji var nopelnīt tik, lai justos un būtu materiāli nodrošināti. A.Feldmanes ieskatā tieši publiskās kapitālsabiedrības var būt kā inovāciju virzītāji, kas savukārt veicinās iedzīvotāju materiālās nodrošinātības pieaugumu.
“Bieži saliekama kopā pilsētas un pagastus, bet katram ir savi uzdevumi, atšķirīgi ir investīciju mērķi. Uzsvari jāsaliek pareizi. Nomales efekta mazināšana uztrauc visus. Skolas būs slēgtas, autobusi nekursēs, nauda tiks ieguldīta centrā. Vai centri neaizmirsīs šīs teritorijas,” teica A.Feldmane. Viņa arī atgādināja, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir stingri jāizvērtē, kuri investīciju projekti patiešām jāīsteno, jo izmaksas var būt krietni vien augstākas un neizdevīgākas, kā tas bija pirms esošās ekonomiskās situācijas.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda atgādināja, ka vienādu pašvaldību nav. Katrai jārīkojas efektīvi atbilstoši situācijai. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Maļina iepazīstināja ar aģentūras darbības virzieniem pašvaldību attīstības veicināšanā. Viņa aicināja pašvaldības veikt resursu analīzi, lai būtu skaidrs, ko piedāvāt uzņēmējam, kurš tās teritorijā vēlas attīstīt darbību. Lai piesaistītu investorus, pašvaldībām ir mērķtiecīgi pašām jāuzrunā potenciālie investori.
Aizvien vairāk pašvaldībās tiek attīstīti industriālie parki, kuros nodrošina nepieciešamo infrastruktūru, dažviet arī uzbūvē ēkas ražošanai un iznomā uzņēmējiem. “Mērķtiecīgi esam sakārtojuši infrastruktūru. Uzņēmējdarbība ir novada attīstības virzītājs. Publiskā infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides sakārtošana, kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas ir tas, kas ikdienā cilvēkiem nepieciešams, lai viņi te dzīvotu,” atgādināja Smiltenes novada vadītājs Edgars Avotiņš un uzsvēra, ka svarīga ir pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem, uzticēšanās.
Plašāka diskusija raisījās par dzīvokļu pieejamību, jo neviens uzņēmējs nevar iztikt bez darbiniekiem. Risinājums ir daudzdzīvokļu īres māju būvniecība, ko dara attīstītājs pēc pašvaldības pasūtījuma. Vairākkārt arī tika uzsvērts, ka ir teju neiespējami jaunām ģimenēm saņemt kredītu dzīvokļa vai mājas iegādei laukos. Smiltenes pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe vērtēja, ka, iespējams, līdz ar jauno apkures sezonu, kad par siltumu dzīvokļos būs dārgi jāmaksā, tie, kam dzīvokļi stāv tukši, tos izīrēs. Vēl arī izskanēja, ka uzņēmējiem darbiniekus nevajadzētu pārvilināt no kaimiņu uzņēmumiem, bet gan piesaistīt tautiešus no ārzemēm. Taču atkal aktuāli – kur viņi dzīvos.
Smiltenes pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš pastāstīja, ka ne tikai uzņēmējiem trūkst darbinieku. “Viņu trūkst arī visās pašvaldībās. Katras pārmaiņas atklāj problēmas, kas pirms tam nebija tik aktuālas. Dažs cilvēks pārmaiņas pieņem vieglāk, cits ne. Vairāki darbinieki līdz ar reformu aizgāja pensijā. Jaunajā struktūrā kādus speciālistus vajag vairāk, citus mazāk,” stāstīja A.Lapiņš un piebilda, ka uzņēmēju noskaņojums patlaban ir bažīgs un diemžēl ne visi izturēs šo krīzi.
Smiltenes novadā patlaban ir 1263 aktīvi dažādu jomu uzņēmumi. Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa dalījās pieredzē, kā pašvaldība, savulaik Raunas pagasta, tad novada, gadu gaitā veidojusi sadarbību un atbalstījusi uzņēmējus.
Pēcpusdienā Latvijas pašvaldību izpilddirektori apmeklēja SIA “Pavasars”, SIA “Pavasars Housing Construction” un SIA “Siera ražotne”. “Katrs savā jomā ir pieredzējis uzņēmējs, visu sasnieguši pašu spēkiem. Ja vienam tas ir bizness ar mērķi radīt aizvien jaunus produktus, izmantot inovācijas, attīstīt eksportu, otram tas ir ģimenes dzīvesveids. Cilvēki dara to, kas patīk, bet mērķis nav paplašināties, attīstīt eksportu, bet darīt tik, cik var paša spēkiem,” uzņēmējus Ingusu Pavsari un Ilmāru Ceriņu raksturoja E.Zurģe.
Kā uzsvēra A.Lapiņš, katra kolēģu tikšanās ir vērtīga, tā ir iespēja pārrunāt ikdienas problēmas, pajautāt pieredzi.
Komentāri