Cēsu rajona pašvaldības uzstādījušas rekordu, saņemot četras Vides ministrijas balvas „Ābols 2007″ .
Divām pašvaldībām – Cēsu un Amatas novada pienācis laiks “Ābolu” balvu novietošanai ierīkot speciālu plauktu, jo trešo reizi saņemta Vides ministrijas augstākā atzinība par apjomīgiem un ilgtspējīgiem projektiem vides infrastruktūras attīstībā, kā arī ieguldītajiem līdzekļiem dabas aizsardzībā.
Pirmo reizi pagastu padomju grupā valsts atzinības vides sakārtošanas jomā tikušas Priekuļu un Līgatnes pagasta padomei. Abu paveiktais novērtēts vienlīdz augsti, piešķirot abām pašvaldībām pirmo vietu.
“Šo balvu saņemot, jutos ļoti lepna par saviem priekuliešiem, par visiem tiem pagasta ļaudīm, kuru komandas darbs ļāvis paveikt tik daudz vides saglabāšanā un pilnveidošanā, jaunās paaudzes izglītošanā vides jautājumos,” sacīja Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa. “Vides ministrs Raimonds Vējonis, novembrī atbraucis uz Priekuļiem pasniegt vidusskolai Zaļo karogu, pats pārliecinājās par to, cik nopietni gadiem esam pievērsušies vides saglabāšanai un pilnveidošanai, jau no tā laikā, kad laukos pirmie izveidojām veloceliņu, līdz šodienai, kad esam īstenojuši ūdenssaimniecības modernizēšanas apjomīgo projektu, Priekuļos un Jāņmuižā ierīkojuši atpūtas un izziņas takas dabā.”
Vides ministrijas balvas “Ābols 2007” 1. vietas ieguvēji – Priekuļu pagasta padome – ministrijas augsto atzinību par pašvaldības ieguldījumiem vides uzlabošanā, saudzēšanā un iedzīvotāju informēšanā par dabas aizsardzību saņēmusi vairākkārt. Priekuļu pagasta īpašumā nu ir divi “Āboli” par 1. vietu un viens par iegūto 2. vietu konkursā starp Latvijas pagastu pašvaldībām. Un jau pirmajā gadā, kad tika iedibināts šis apbalvojums, Priekuļu pašvaldība ir bijusi viena no tām, kuras veikumu novērtējusi Vides ministrija.
Pagodināti par valsts augsto atzinību bija Līgatnes pagasta pārstāvji. Arī šajā pagastā šogad beidzās ļoti apjomīgs ūdenssaimniecības modernizēšanas projekts, kura īstenošanas laikā iedzīvotāji bija spiesti samierināties ar lielām neērtībām, bet rezultātā liela daļa ieguva nenovērtējamu priekšrocību – mājās tīru ūdeni. “Visādi mums gāja, reizēm domāju, kāpēc to uzņēmos, ja pār manu galvu nu gāžas tik daudz pārmetumu un nepatikšanu,” grūtības zemes rakšanas darbos nu jau ar smaidu svētkos atcerējās pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs.
Vides saglabāšanas projekti ir dārgi. Tos lielā mērā iespējams īstenot, pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, bet šis finansējums nav iegūstams viegli. Projektu sagatavošana prasa mērķtiecīgu, zinošu darbību, projektu īstenošana saspringtu, aktīvu rīcību. Katrs pašvaldības projekts top, kopīgi strādājot speciālistu komandā.
“Lai gūtu ievērību Vides ministrijas konkursā, nepietiek ar viena projekta īstenošanu. Pašvaldībai, iesniedzot pieteikuma anketas, jāapliecina, ka tas ir vispusīgs darbs,” uzsvēra Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Vides ministrija augstu vērtē pašvaldības, kas daudz paveikušas sabiedrības informēšanā, veidojot cilvēkos izpratni, ka kapitālieguldījumi vidē nākotnē veicinās arī ekonomisko un sociālo interešu īstenošanu. E.Eglīte no gada laikā īstenotajiem projektiem par sirdij vistuvāko nosauca akciju, Āraišu ezerā ielaižot vēžus, kā arī pašvaldības izglītojošo darbu, lai arī privātajos dīķos saimnieki gribētu redzēt vēžus.
Sadarbojoties Cēsu un Amatas pašvaldībai, pirms pāris gadiem Drabešu pagastā slēdza atkritumu izgāztuvi, lai to rekultivētu. Jau tagad šī vieta priecē acis ar sakopto ainavu, tā vairs neliecina par kādreizējo izgāztuvi.
“Apbalvotās pašvaldības lieliski apliecina, ka patstāvīgi vai arī kooperējoties jau tagad spējušas īstenot nozīmīgus, arī Eiropas līmeņa projektus. Tas parāda, ka valsts vēlme darbotiesspējīgas pašvaldības piespiest apvienoties novados, par iemeslu minot iespēju piesaistīt projektiem Eiropas naudu, neiztur
kritiku,” pēc balvu pasniegšanas sacīja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Komentāri