Pirmdiena, 12. maijs
Vārda dienas: Valija, Ināra, Ina, Inārs

Pasliktinās bērnu redze

Druva
23:00
01.05.2008
18
200804302352552993

Vecāki neapzinās iespējamās bērnu veselības problēmas un nerod laiku ārstu apmeklējumam

Cēsu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē mācās 32 bērni, kuriem ir redzes problēmas, un 78 bērniņi, ar kuriem rūpīgi strādā logopēdi, lai labotu valodu. Iestādi apmeklē visa rajona bērni, bet speciālisti lēš, ka bērnu, kuriem vajadzētu pirmsskolas gudrības apgūt speciālā iestādē, ir daudz vairāk. Vietu ir tik, cik ir. Īpaši jautājums aktualizējas pavasaros. Arī šogad maijā bērnu vecāki nāks uz speciālistu komisiju, kur pedagogi un mediķi lems, kuram bērniņam būs vieta bērnudārzā un nodrošināta speciālistu komandas uzraudzība, kurš paliek aiz strīpas.

“Diemžēl katru gadu kādai ģimenei ir jāatsaka. Vecāki ļoti vēlas, lai bērni, kuriem ir kaut mazākās veselības problēmiņas, apmeklētu mūsu iestādi, bet visus nevaram uzņemt. Komisijā strādā speciālisti, un bērnudārzā tiek tie, kuriem ir nopietnas redzes, runas problēmas. Noteikti uzņemam arī tos bērnus, kuriem ir tuvāk skolā iešanas laiks,” skaidroja speciālās pirmsskolas iestādes vadītāja Dace Zavadska un uzsvēra, ka būtiski, lai informācijā, ka 13. maijā bērnudārzā notiks redzes, bet 14. maijā valodas komisija, nopietni ieklausās vecāki un nepalaiž garām brīdi, kad uzlabot bērna veselību un dzīves kvalitāti nākotnē.

“Gandrīz visi bērniņi, kuri pie mums mācījušies, vēlāk izglītību iegūst vispārizglītojošās skolās. Tas ir būtiski, ja bērns, kuram bijušas redzes problēmas, piemēram, izteikta tuvredzība, var mācīties ģimnāzijā un arī studēt,” tā D. Zavadska un piebilda, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja veselības problēmas pamanītas agrīni, ja bērni nevis piecu gadu vecumā, bet savlaicīgi sākuši mācīties speciālajā iestādē – konsultējušies un ārstējušies speciālistu uzraudzībā, piedalījušies nodarbībās. Iestādē strādā bērnu, acu ārsts, masiere, notiek ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.

Pēdējos gados speciālisti pamanījuši, ka aizvien vairāk bērniņiem ir redzes problēmas, kas nav pamanītas gada, divu gadu vecumā, jo vecāki nav veduši mazo pie acu ārsta. Daktere Anita Gediņa atceras, ka laikā, kad bērnu profilaktiskās redzes pārbaudes bija obligātas, nav bijis tik daudz ielaistu gadījumu. Statistika liecina, ka agrāk mūsu rajona acu ārsti pārbaudījuši redzi 90 procentiem bērnu, tagad to izdara vien piektdaļai gadu un trīs gadu vecumā.

“Visa atbildība likta uz vecāku pleciem, bet viņi diemžēl bērnus neatved pie acu ārsta, jo nenovērtē pārbaudes svarīgumu. Taču vecākiem ir velti gaidīt, ka bērns pats pateiks – labi neredzu, jo viņš pierod redzēt neskaidri un nezina, kādam īsti attēlam jābūt. Tikai tad, kad bērns nonāk pie speciālista, atklājas, ka viņš neredz. Arī šķielēšana nav tikai kosmētisks defekts, jo šķielējošā acī ierasti ir pazemināta redze. Vēl ir apslēptā šķielēšana, kuru var konstatēt tikai speciālists, ” skaidroja acu ārste Anita Gediņa un piebilda šķietami šokējošu ziņu: “Ja bērnam pazeminātu redzi konstatē sešu gadu vecumā vai vēlāk, tad ir gandrīz neiespējami palīdzēt. Jāzina, ka bērnam brilles var nozīmēt jau no sešu mēnešu vecuma.” Vēl ārste skaidro, ka bērnu pavājinātas redzes iemesli visbiežāk ir iedzimta tālredzība vai tuvredzība, astigmatisms. Ja netiek veikta atbilstoša redzes korekcija, tad redze neattīstās. Ārste par vecāku bezatbildību uzskata atļaušanu bērnam stundām ilgi skatīties televizoru vai ieurbšanos datorspēlēs.

Kāpēc bērnus ar nopietnām redzes problēmām mudina apmeklēt speciālo pirmsskolas izglītības iestādi?

“Pie mums strādā tiflopedagogs, ir speciālas nodarbības, papildus ārstēšanai mediķi izmanto speciālu aparatūru. Un pie mums ir ērtāk arī tāpēc, ka te visi ir bērniņi, kuriem nepieciešams valkāt brillītes, nevienu par to neapsmej. Bērni dzīvojas ar vienu aizlīmētu actiņu, lai labotu redzi, un nekaunas. Diemžēl mēs dzirdam, ka bērniņus ar veselības problēmām mēdz apsaukāt bērnudārzos, uz ielas, pagalmā,” stāstīja Dace Zavadska.

Speciālisti nezina, cik ģimeņu par iespēju apmeklēt speciālo bērnudārzu interesēsies maijā, bet jau ir zināms, ka pieaudzis arī to bērnu skaits, kuriem ir valodas problēmas. Un biežs iemesls – vecākiem trūkst laika, lai ar mazo runātos.

“Cik ilgi bērns ir kopā ar mammu, ja viņa no agra rīta līdz vēlam vakaram ir darbā? Bērnam vajag kontaktēties ar savējiem – zīmēt, krāsot, rotaļāties un runāties,” tā D. Zavadska un piebilda, ka ir nācies mācīt runāt arī piecgadīgiem bērniem, jo mazie auguši kā aizgaldiņā.

“Esam mācījuši bērnu, kurš sešu gadu vecumā vēl staigāja ar pamperu pie dupša un runāja tikai dažas skaņas. Iemācījām runāt. Tie ir gadījumi, kad bērni aug sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kur vecāki par pienākumu uzskata mazajam iedot ēst, bet nevis viņu audzināt, lolot, mācīt,” tā iestādes direktore, kura ir bažīga par raksturoto situāciju, bet priecājas, ka kolektīvs var, grib un prot darīt vajadzīgu darbu.

Jāpiebilst, ka bērnu uzturēšanās maksa speciālajā bērnudārzā ir lētāka nekā pilsētas vispārizglītojošās pirmsskolas izglītības iestādēs. Iestādes darbu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un atbalsta Cēsu dome. Jau vairākus gadus pie šī bērnudārza darbojas arī dienas centrs, kuru apmeklē dažāda vecuma bērni, lai uzlabotu veselību un piedalītos logopēdu un citu speciālistu nodarbībās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
7

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Būt mammai ir laime

00:00
11.05.2025
21

“Ar ceturtā bērniņa piedzimšanu sāku skatīties uz pasauli brīnuma pilnām acīm,” “Druvai” Māmiņdienas noskaņās teica cēsniece, četru bērnu mamma Elīna Tauriņa. Meitai Sabīnei ir 15 gadi, dēlam Paulam – 14, Maratam – septiņi un Āronam pieci gadi. Ārons ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Mana dzīve ir sadalīta laikā pirms un pēc Ārona piedzimšanas. Iziets garš […]

Jubilejā priecē savējos un draugus

00:00
09.05.2025
42

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties. “Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz […]

Pirmo reizi Dejas balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Cēsīs

00:00
08.05.2025
42

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, […]

Autorkoncertā sapulcina ansambļus

16:44
07.05.2025
73

Auciemmuižas tautas namu ar ne katram pazīstamām dziesmām pieskandināja vokālie ansambļi. Viņus koncertā bija sapulcinājusi Raiskuma senioru jauktā ansambļa “Laika ritmi” vadītāja Ina Aizgale. Šajā reizē kā komponiste, un katrs kolektīvs izpildīja vienu viņas tautas dziesmas apdari un divas oriģināldziesmas. “Jau sen gribēju sarīkot šādu koncertu, bet visiem draugu ansambļiem nepietika dziesmu, tās bija vēl […]

Kad vakars aiz loga. Gaidīja bibliotēka   

00:00
07.05.2025
51

“Bibliotēku pusNakts” daudzus pamudināja doties uz Cēsu bibliotēku. Te no pieciem pēcpusdienā tika piedāvāta daudzveidīga programma: tikšanās, izzinošas spēles, ekskursijas, iespēja atklāt kaut ko jaunu, apstiprināt zināmo. “Gribam parādīt bibliotekāru daudzpusīgo darbu, kas nav tikai grāmatu izsniegšana. Uz­aicinājām interesantas personības, kuru grāmatas lasītāji iecienījuši,” stāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vas­mane-Mašina, bet bibliotekāre Signija Silauniece atzīst: […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
29
18
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
59
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
24
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
38
5
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
43
37
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi