Cēsis ievērojamas ar to, ka tajās ir ļoti daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā visplašāko pakalpojumu klāstu. Viņu vidū arī Anda Ošiņa „Ideju Studija”, kas gatavo mēbeles pēc individuāla pasūtījuma. Lai arī Cēsīs un tuvā apkaimē ir gandrīz desmit mēbeļu veikali, ražotājam darba netrūkst un tiek domāts par paplašināšanos.
Mēbeļu izgatavošana ir A.Ošiņa aicinājums. Viņš to dara kopš brīža, kad pirms 20 gadiem absolvēja Cēsu arodskolu, kur apguva mēbeļu galdnieka profesiju. Strādājis sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecībā, tad kādu brīdi bijis pašnodarbinātais, līdz sapratis, ka pasūtījumu ir vairāk, nekā iespējams padarīt, tāpēc jāpaplašina ražotne. Nu jau vairāk nekā gadu veiksmīgi darbojas „Ideju Studija”, kas dod darbu gan pašam meistaram, gan četriem puišiem.
„Sirdī esmu galdnieks, ne uzņēmuma vadītājs, bet dzīvē jau daudz ko nākas iemācīties, ja ir vēlme attīstīties. Pašam pie mēbeļu gatavošanas vairs neiznāk pielikt roku pārāk bieži, lai gan gribas, jo mēbeļu galdniecība jau ir dzīvesveids.
Gatavojam mēbeles tikai pēc individuāla pasūtījuma, jo cilvēki labprāt izvēlas ko īpašu. Biroja iekārtošanai visu var nopirkt veikalā, jo piedāvājums plašs, bet, ja uzņēmums vēlas nedaudz atšķirties, ja vēlas īpašas mēbeles, nolemj pasūtīt. Turklāt roku darbs dod augstāku kvalitāti nekā rūpnieciskā ražošana .
Privātpersonas visbiežāk pasūta virtuves iekārtas, jo tās ir samērā specifiskas. Iekārtai jābūt no sienas līdz sienai, iespējams, pat no griestiem līdz grīdai, bet veikalā to piemeklēt ir gandrīz nereāli. Bez tam, cilvēkiem virtuves iekārtošanā ir speciālas vēlmes, tāpēc mēbeles tur ir ļoti svarīgas,” stāsta U.Ošiņš.
„Ideju Studijā” mēbeles pasūta uzņēmumi un privātpersonas ne tikai no Cēsīm, bet arī no citām pilsētām, tostarp Rīgas. Uzņēmējs atzīst, ka viņu gatavotās mēbeles kvalitātes ziņā nebūt neatpaliek no Rīgas meistaru darinājumiem, bet cenas ziņā ir krietni konkurētspējīgākas.
Mēbeļu gatavošana ir rūpīgs darbs, bet ne mazāk svarīgs ir ceļš no idejas līdz gatavam rasējumam.
„Pietiek, ja cilvēks atnāk ar ideju. Esmu apguvis datorprogrammu, kurā jebkuru mēbeli var uzzīmēt un parādīt klientam trīsdimensiju attēlā. Kad ideja skaidra, zīmēju, kamēr abas puses apmierinātas. Tad pārrunājam materiālus, no kādiem mēbele taps, tikai tad vienojamies par cenu. Gadās, atnāk klients un saka – gribu virtuvi, cik tas maksās? Tad viņam jautāju – cik maksā mašīna? Uzreiz seko jautājumi – kādas markas, ar kādu dzinēju un tā tālāk. Mēbeļu izgatavošanā ir līdzīgi, tur svarīga katra nianse. Var atvilktni izgatavot par 23 latiem, bet var arī par 70 santīmiem. Tikai tad jārēķinās, ka tās mūžs būs īss. Un kad radīsies problēmas, cilvēks neteiks, ka ielikta lēta un sliktas kvalitātes atvilktne, bet vainos izgatavotājus. Tāpēc nepiedāvājam lētu preci, bet labus materiālus ar labu furnitūru.
Protams, cilvēki grib labi un lēti, bet viņi jāpārliecina, ka nepieciešams tomēr izvēlēties kvalitāti, un to saprot. Cenšos piedāvāt savu redzējumu, kā konkrētā mēbele varētu izskatīties, jo ir nianses, ko pasūtītājs vienkārši neņem vērā. Man nepatīk parastas kastītes, bet modernas mēbeles,” stāsta uzņēmuma vadītājs.
Kad ideja uzzīmēta, sākas svarīgākais – mēbeles izgatavošana. Pagaidām mēbeļu ražotne iekārtota vienā no bijušās lauktehnikas angāriem, aizņemot mazāko daļu, lielākajā darbojas cits uzņēmums. Iegādāti kvalitatīvi darbgaldi, paši zāģē un līmē ABS malas. Agrāk šis pakalpojums pirkts no kādas Rīgas firmas, bet tad nācies gaidīt vismaz divas nedēļas. Tagad šīs problēmas nav.
„Instrumentiem un iekārtām pievēršu uzmanību, cenšoties iegādāties iespējami labāku tehniku, protams, ņemot vēra rocību. Salīdzinājumā var teikt, ka mersedesa mums nav, puspakāpīti zemāka, jo profesionālā tehnika ir ļoti dārga,” saka A.Ošiņš.
Bet ar labiem instrumentiem nekas nebūs līdzēts, ja nebūs cilvēku, kuri ar tiem kvalitatīvi strādā. Konkurences apstākļos tieši kvalitāte ir viens no faktoriem, kas spodrina firmas vārdu, jo, kā zināms, vislabākā reklāma ir no mutes mutē. Un ziņa par sliktu un nekvalitatīvu preci izplatās ļoti ātri.
„Ar kvalificētiem galdniekiem ir grūti,” atzīst uzņēmuma vadītājs. „Arodskolu beidzēji ir ļoti švaki. Bija pie manis praksē trīs puiši, no kuriem strādāt palika viens. Jaunajiem tikai viens jautājums – cik maksāsi? Saku, ja maksāšu tev tūkstoš latu mēnesī, varēsi taisīt labāk? Nē, to viņi nevar un arī negrib. Negrib paši domāt, uzņemties atbildību, nāk prasīt par katru sīkumu, bet tad labāk pašam to darīt, nevis stāvēt blakus un stāstīt. Tomēr lēnām darbinieku skaits pieaug. Visi darbnīcā strādājošie puiši ir profesionāli galdnieki.”
Uzņēmums domā arī par sava tēla popularizēšanu, viens no soļiem varētu būt sava salona atvēršana, lai ikviens varētu aplūkot firmas veikumu un saņemt nepieciešamo informāciju.
Komentāri