Guntara Dolmaņa zemnieku saimniecība “Lielkrūzes” Jaunpiebalgas novadā ir atzīta par videi draudzīgāko saimniecību Latvijā Pasaules Dabas fonda un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.
Balva piešķirta, jo, strādājot daudznozaru saimniecībā jau vairāk nekā 20 gadus, saimnieks ir veicinājis ne vien savas saimniecības attīstību, bet arī realizējis dažādus vides izglītības projektus, tādējādi nododot savas zināšanas tālāk, aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Dārta Treija.
“Latvijā ir daudz saimniecību, kas vēlētos strādāt ar gudrām un videi draudzīgām metodēm, bet bieži, lai to iesāktu, ir nepieciešams redzēt šo saimniekošanu praksē,” sacījis Dolmanis.
Saimniecība ir īpaša ar spēju, savstarpēji sabalansējot, izmantot meža, zemes un ūdens resursus. Piemēram, saimniecībā ir kaskādes dīķu sistēma, kurā uzkrātās dūņas tiek izmantotas zemes auglības uzlabošanai. Tāpat saimnieks ir viens no retajiem Latvijā, kas saviem spēkiem atjaunojis iepriekš taisnotās Gaujas upes posmu, atjaunojot tās dabisko tecējumu, tādējādi uzlabojot zivju ziemošanas apstākļus un palielinot to populāciju.
“Lielkrūžu” saimnieks prasmīgi ievērojot arī augu maiņu, kurā iekļauj arī tauriņziežus, kas nodrošina pēcaugus ar bioloģiski fiksētu slāpekli un līdz ar to samazina arī kultūraugu audzēšanas pašizmaksu.
Tieši lauksaimniecība visvairāk ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu. Lielākoties tā nav saimnieku, bet politikas un izpratnes vaina. Šis konkurss, kura laikā tiek meklētas un apbalvotas veiksmīgas lauksaimniecības prakses, palīdz dalīties ar labajiem piemēriem ne vien Latvijā, bet visā Baltijas jūras reģionā, apgalvoja Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs.
Konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus praktiskos piemērus, lai veicinātu iespējami plašu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakse izplatību.
Baltijas jūra joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb aizaugšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras vides problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu, tostarp fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē un citas problēmas jūras ekosistēmā.
Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.
Konkurss “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” ir starptautisks, un tā laikā astoņās Baltijas jūras reģiona valstīs tika izvirzīti finālisti, kas saņem titulu un naudas balvu 1000 eiro (702 latu) apmērā. Katras valsts uzvarētājs pārstāvēs valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu 10 000 eiro (7028 lati) un titulu “Gada labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.
Starptautiska žūrija paziņos reģionālo uzvarētāju novembra beigās konferences “Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” laikā, kad Rīgā, lai dalītos pieredzē, ieradīsies arī pārējo valstu finālisti.
Komentāri