Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pandēmijas laikā rodas iedvesma kam jaunam

Kristīne Lāce
00:00
05.03.2021
10
Dekupaza 1

Cēsniecei Alise Brokānei valstī noteikto ierobežojumu dēļ savu uzņēmējdarbību izklaides un tūrisma nozarē uz laiku nācies pārtraukt, bet viņa nav no tiem, kas met plinti krūmos.

Tieši pretēji, Alisei šis laiks devis atspērienu kam jaunam – radīti Dzīvie bridēji jeb LiveWader. Darbojoties gūta pārliecība par savām spējām, viņa ir gatava kādu dienu pabūt mājražotāju tirdziņā un parādīt savus bridējus arī citiem.

“Tas bija arī laiks, kad sākās ierobežojumi un savas saimnieciskās darbības nācās apturēt,” stāsta Alise. “Oktobrī dzīve mainījās, jo ar ģimeni pārvācāmies no Cēsīm uz skaistas dabas ieskautu guļbūves māju Amatas novadā. Katru dienu ar bērniem vērojam briežus, stirnas, lapsas un citus meža zvērus. Skatījos uz notiekošo ārā, un, varētu teikt, – atnāca mūza.”

Alisei jau kādu laiku interesējusi seno mēbeļu restaurācija un dekupāža. Novembrī, tuvojoties Ziemassvētkiem, viņa kādā tirdz­niecības centrā Cēsīs ieraudzījusi un iegādājusies salvetes ar brieža attēlu. Atbraucot mājās, vienu no briežiem ar dekupāžas metodi uzlikusi uz vīra restaurētā plaukta. “Tik labi izskatījās, ka savā veikumā iemīlējos no pirmā acu skatiena. Tā kā bija līme un pa rokai arī bērza ripiņa, kuru mēdzam izmantot kā paliktni svecei, nolēmu brieža zīmējumu uzlikt arī uz tās. Pēcāk padalījos ar eksperimentu ģimenes WhatsAap čatiņā, guvu atbalstu un labus vārdus par veikumu,” stāsta Alise.

Bērza ripas mājās bijušas, tuvojās Ziemassvētki, Alise iedvesmota tās dekupējusi, iznākušas labas dāvanas gan radiem, gan draugiem.
Alise teic, ka ir kautrīga situ­ācijās, kad nepieciešams par sevi stāstīt, bijis sevi jāpārvar, lai dekupētos darbus parādītu plašākai sabiedrībai. “Jau decembrī, kad pirmie briedēni aizgāja pie jauniem īpašniekiem, draugi un ģimene iedrošināja, ka tie jālaiž klajā. Viņu mudināta un pabikstīta, sāku savus darinājumus piedāvāt internetā,” smaidot stāsta Alise.

Uz jautājumu, kā dekupētās bērza ripas ieguvušas nosaukumu, Alise stāsta: “Pavisam vienkārši! “Live” (no angļu val. – dzīvs) nāca no pirmajiem klientiem un interesentiem, jo pirmais vārds, kā tika raksturoti mani darbi, bija: “Tik dzīvi!” Sapratu, ka tas vārds jāiekļauj nosaukumā. Savukārt visus dzīvniekus, kurus ar bērniem esam vērojuši apkaimē, saucu par bridējiem. Ziemā tie brien pa kupenām, vasarā – pļavām, mežu, upi un citur. Saliku tos vārdus kopā, un beigās sanāca Dzīvie bridēji. Tādi viņi arī ir!”
Ja, apskatot Dzīvos bridējus, šķiet, ka uz koka ripām ir gleznots vai zīmēts, piemēram, ar ogli, tas ir maldīgi. Attēli tiek dekupēti.

Tas, kas nepieciešams Alises jaunajam vaļaspriekam, ir krāsa, dekupāžas līme, salvetes, pļavu labumi, ekoloģiska laka, dēļu nomales vai koka ripas un, protams, darbarīki materiāla apstrādei. Kā atzīst Alise, koka ripas esot vislielākais izaicinājums. “Kopš pārvācos uz lauku māju, sāku novērtēt viedo senču vārdus – koks ir vērtība mūžīgi mūžos. Esmu runājusi ar speciālistiem, kuri atzīst, ka dabūt nesaplaisājušu koka ripu ir gandrīz neiespējami. Ar pirmajām man ļoti paveicās, tās bija saglabājušās no manām kāzām, pēc tam bija žuvušas vēl četrus gadus. Līdzko šis materiāls beidzās, sākās galvassāpes. Ļoti retos gadījumos piedāvāja sausu ripu bez šķēlumiem. Arī pašai nav izdevies izžāvēt bez plaisām,” par materiāla meklējumiem stāsta Alise. Papildinot sacīto, viņa atklāj: “Ar radu un draugu palīdzību esmu tikusi pie tik ļoti vērtīgā lietaskoka, bet ar tā žāvēšanu iet grūti. Saprotu, ka daudz jāmācās, jo koks ir ļoti cimperlīgs.”

Alises apdarinātajām koka ripām ir dažāds pielietojums. Tās var izmantot kā svečturi, uzkodu paliktni, dekoru. Kāds klients lūdzis to izveidot kā pulksteni, un Alise kopā ar vīru gudro, kā realizēt šo ideju.

“Vīra palīdzība ir neatņemama. Viņš zāģē, slīpē, rod jaunus risinājumus un palīdz defektus pārvērst par efektiem. Vēl lieli palīgi ir citi ģimenes locekļi, viņi ne tikai pastāsta, kur nopērkamas salvetes ar dzīvnieku attēliem, bet arī pieskata bērnus, lai varu pabeigt pasūtījumus,” teic Alise.

Dzīvo bridēju autore atzīst, ka šis darbs ļauj atbrīvot domas. Par nākotnes plāniem Alise atklāj: “Turpināšu eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, gribu tikt līdz tam, lai zinātu, kā darboties ar koku, lai tas klausītu. Tas ir dzinulis, kas liek darboties. Ceru, ka nepalikšu tikai pie ripām, bet apgūšu arī mēbeļu dekupāžu.”

“Koks dzīvo skaisti un mirst viegli” – tāds kādā televīzijas raidījumā dzirdētais izteiciens iekritis Alises sirdī. “Ir patīkami strādāt ar materiālu, kas dzīvojis skaistu dzīvi. Es šo sajūtu dodu tālāk citiem,” teic Alise.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi