Cēsniecei Alise Brokānei valstī noteikto ierobežojumu dēļ savu uzņēmējdarbību izklaides un tūrisma nozarē uz laiku nācies pārtraukt, bet viņa nav no tiem, kas met plinti krūmos.
Tieši pretēji, Alisei šis laiks devis atspērienu kam jaunam – radīti Dzīvie bridēji jeb LiveWader. Darbojoties gūta pārliecība par savām spējām, viņa ir gatava kādu dienu pabūt mājražotāju tirdziņā un parādīt savus bridējus arī citiem.
“Tas bija arī laiks, kad sākās ierobežojumi un savas saimnieciskās darbības nācās apturēt,” stāsta Alise. “Oktobrī dzīve mainījās, jo ar ģimeni pārvācāmies no Cēsīm uz skaistas dabas ieskautu guļbūves māju Amatas novadā. Katru dienu ar bērniem vērojam briežus, stirnas, lapsas un citus meža zvērus. Skatījos uz notiekošo ārā, un, varētu teikt, – atnāca mūza.”
Alisei jau kādu laiku interesējusi seno mēbeļu restaurācija un dekupāža. Novembrī, tuvojoties Ziemassvētkiem, viņa kādā tirdzniecības centrā Cēsīs ieraudzījusi un iegādājusies salvetes ar brieža attēlu. Atbraucot mājās, vienu no briežiem ar dekupāžas metodi uzlikusi uz vīra restaurētā plaukta. “Tik labi izskatījās, ka savā veikumā iemīlējos no pirmā acu skatiena. Tā kā bija līme un pa rokai arī bērza ripiņa, kuru mēdzam izmantot kā paliktni svecei, nolēmu brieža zīmējumu uzlikt arī uz tās. Pēcāk padalījos ar eksperimentu ģimenes WhatsAap čatiņā, guvu atbalstu un labus vārdus par veikumu,” stāsta Alise.
Bērza ripas mājās bijušas, tuvojās Ziemassvētki, Alise iedvesmota tās dekupējusi, iznākušas labas dāvanas gan radiem, gan draugiem.
Alise teic, ka ir kautrīga situācijās, kad nepieciešams par sevi stāstīt, bijis sevi jāpārvar, lai dekupētos darbus parādītu plašākai sabiedrībai. “Jau decembrī, kad pirmie briedēni aizgāja pie jauniem īpašniekiem, draugi un ģimene iedrošināja, ka tie jālaiž klajā. Viņu mudināta un pabikstīta, sāku savus darinājumus piedāvāt internetā,” smaidot stāsta Alise.
Uz jautājumu, kā dekupētās bērza ripas ieguvušas nosaukumu, Alise stāsta: “Pavisam vienkārši! “Live” (no angļu val. – dzīvs) nāca no pirmajiem klientiem un interesentiem, jo pirmais vārds, kā tika raksturoti mani darbi, bija: “Tik dzīvi!” Sapratu, ka tas vārds jāiekļauj nosaukumā. Savukārt visus dzīvniekus, kurus ar bērniem esam vērojuši apkaimē, saucu par bridējiem. Ziemā tie brien pa kupenām, vasarā – pļavām, mežu, upi un citur. Saliku tos vārdus kopā, un beigās sanāca Dzīvie bridēji. Tādi viņi arī ir!”
Ja, apskatot Dzīvos bridējus, šķiet, ka uz koka ripām ir gleznots vai zīmēts, piemēram, ar ogli, tas ir maldīgi. Attēli tiek dekupēti.
Tas, kas nepieciešams Alises jaunajam vaļaspriekam, ir krāsa, dekupāžas līme, salvetes, pļavu labumi, ekoloģiska laka, dēļu nomales vai koka ripas un, protams, darbarīki materiāla apstrādei. Kā atzīst Alise, koka ripas esot vislielākais izaicinājums. “Kopš pārvācos uz lauku māju, sāku novērtēt viedo senču vārdus – koks ir vērtība mūžīgi mūžos. Esmu runājusi ar speciālistiem, kuri atzīst, ka dabūt nesaplaisājušu koka ripu ir gandrīz neiespējami. Ar pirmajām man ļoti paveicās, tās bija saglabājušās no manām kāzām, pēc tam bija žuvušas vēl četrus gadus. Līdzko šis materiāls beidzās, sākās galvassāpes. Ļoti retos gadījumos piedāvāja sausu ripu bez šķēlumiem. Arī pašai nav izdevies izžāvēt bez plaisām,” par materiāla meklējumiem stāsta Alise. Papildinot sacīto, viņa atklāj: “Ar radu un draugu palīdzību esmu tikusi pie tik ļoti vērtīgā lietaskoka, bet ar tā žāvēšanu iet grūti. Saprotu, ka daudz jāmācās, jo koks ir ļoti cimperlīgs.”
Alises apdarinātajām koka ripām ir dažāds pielietojums. Tās var izmantot kā svečturi, uzkodu paliktni, dekoru. Kāds klients lūdzis to izveidot kā pulksteni, un Alise kopā ar vīru gudro, kā realizēt šo ideju.
“Vīra palīdzība ir neatņemama. Viņš zāģē, slīpē, rod jaunus risinājumus un palīdz defektus pārvērst par efektiem. Vēl lieli palīgi ir citi ģimenes locekļi, viņi ne tikai pastāsta, kur nopērkamas salvetes ar dzīvnieku attēliem, bet arī pieskata bērnus, lai varu pabeigt pasūtījumus,” teic Alise.
Dzīvo bridēju autore atzīst, ka šis darbs ļauj atbrīvot domas. Par nākotnes plāniem Alise atklāj: “Turpināšu eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, gribu tikt līdz tam, lai zinātu, kā darboties ar koku, lai tas klausītu. Tas ir dzinulis, kas liek darboties. Ceru, ka nepalikšu tikai pie ripām, bet apgūšu arī mēbeļu dekupāžu.”
“Koks dzīvo skaisti un mirst viegli” – tāds kādā televīzijas raidījumā dzirdētais izteiciens iekritis Alises sirdī. “Ir patīkami strādāt ar materiālu, kas dzīvojis skaistu dzīvi. Es šo sajūtu dodu tālāk citiem,” teic Alise.
Komentāri