Šķiet, cilvēku vēlmei pēc kaut kā nelikumīga nav robežu. Rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja vecākais inspektors Nikodims Mihaļēvičs pastāstīja, ka rajonā šogad nozagta jau 51 mašīna, taču tikai 11 no tām bijušas jaunās, dārgās, kuru vērtība mērāma padsmit tūkstošos latu. Pārējās lielākoties nozagtas, lai pabraukātos, pēc tam atstātu vai iznīcinātu.
Pēdējā mašīna nozagta 10. oktobrī, pirmspēdējā – 3. oktobrī. Minēto dārgo automašīnu skaitā bijuši divi VW Passat, četri golfi, trīs Audi A6 un divi Audi A4. Viena no šīm mašīnām atrasta Lietuvā. N. Mihaļēvičs skaidro, ka statistika līdzīga kā pērn, tomēr pagājušajā gadā nozagts vairāk jauno mašīnu, tai skaitā pilsētas domes busiņš, kas vēlāk atrasts Krievijā. Bijušas situācijas, kad tikko Lietuvā iegādātas, jaunas mašīnas nozagtas un pēc kāda laika atkal atrastas Lietuvā. Meklēšanā palīdz starptautiskā sadarbība. N.Mihaļēvičs skaidro: „Krievijā tiek reģistrēti dzinēji, pēc tā var noskaidrot, kas tā par mašīnu. Tad viņu puse ziņo mums. Tagad arī izmeklējam vienu šādu lietu. Krievija katru gadu ziņo par vienu, divām mašīnām no Latvijas. Kāda cita mašīna savukārt ir meklēšanā Dānijā, veicam starptautisko sadarbību un viņi pārbauda mašīnas. Ir bijusi arī sadarbība ar Vāciju, vācu kolēģi meklē mašīnu, kas reģistrēta mūsu rajonā. Tāpat mašīnas tiek vestas arī uz Lietuvu. Kā tās tur nokļūst, to nezinām…”
Inspektors skaidro, ka sarežģīta ir arī dārgo mašīnu atgriešana atpakaļ. Ja mašīna jau pārdota, turklāt vēl pārbūvēta, tad atrast to ir grūti. Jāveic dažādas ekspertīzes, bet, protams, izdarīt to var. Tāpat iespējams atklāt arī noziedzniekus. Inspektors pastāstīja: „Pagājušajā gadā aizturējām grupu, kurai pierādījām astoņu mašīnu nozagšanu. Ir aizdomas, ka viņi zaguši vairāk, tomēr to nav iespējams pierādīt. Valmieras rajonā atklājām šrotu, kurā tika izjauktas mašīnas, kas atdzītas no Cēsīm, Jelgavas, Ogres, Jēkabpils un Madonas.”
Dārgās mašīnas lielākoties zog īpaši grupējumi. Šos noziegumus, ne arī lēto mašīnu zagšanu nav vienkārši pierādīt: „Ja aizturam vainīgo, pierādīt varam tikai konkrēto gadījumu. Ja atrodam vēl ko, tad arī pierādīt varam vairāk.”
Situācija sarežģīta ir arī tiem cilvēkiem, kuri mašīnu nopērk: „Viņš jau nezina, ka tā ir zagta. Tad notiek tiesāšanās. Piemēram, pagājušajā gadā atradām automašīnu, kas nozagta 2005. gadā. Cilvēks, kurš to iegādājās, tagad neko ar to nevar darīt, kamēr nenotiek tiesa un netiek noskaidrots, kādā veidā mašīna ir iegādāta.”
Mašīnu, kuru vērtība ir līdz 500 vai 1000 latiem, zagšanu N.Mihaļēvičs vērtē kā tīro cirku. Šādu mašīnu zagšanā vislielākās problēmas esot ar 16 – 21 gadus veciem jauniešiem. Šīs mašīnas tiek atrastas, taču lielākoties sadedzinātas vai sasistas. Šogad nav atrastas vien trīs, četras šādas automašīnas.
„Šogad aizturētas jau trīs jauniešu grupas, viena no tām noziegumus izdarījusi otro reizi. Nupat tika aizturēti vēl trīs jaunieši, no kuriem viens paspēja izdarīt piecas automašīnu zādzības trīs dienu laikā. Šis jaunietis tagad ir apcietināts, bet pirms tam jau vienreiz viņam tika piespriests nosacīts sods,” pastāstīja N.Mihaļēvičs.
Minētais jaunietis Liepā atlauzis vecu mašīnu un tajā atradis cita auto atslēgas. Nospiedis signalizācijas pogu, atklājies, ka otrā ir 2000. gada mašīna. Tomēr Rīgas rajonā jaunietis jauniegūto mašīnu sasitis. Siguldā viņš nozadzis traktoru, Ogrē vēl vienu mašīnu, ko Liepā sadedzinājis, taču pēc tam nozagts vēl viens auto, kas aizdzīts uz Ogres rajonu, kur arī šī mašīna sasista.
Inspektors vērtē, ka visvairāk tiek zagti VW Passat, golfi, opeļi, arī daži žiguļi. Lielākoties mašīnas
esot bez signalizācijas, tomēr tehniskā kārtībā, taču vecuma un nolietotības dēļ viegli atlaužamas. Tomēr ir bijis arī gadījums, kad nozagta mašīna, kura nav bijusi tehniskā kārtībā, tādēļ tā aizgādāta prom ar vilkšanu. Tāpat arī sagadījies, ka jaunietis, atlaužot garāžu, tur atradis dārgu motociklu.
„Jaunieši mašīnu nozog, kopā ar draugiem, meitenēm izvizinās un tad, saskatījušies filmas, tās dedzina vai sasit, domājot, ka netiks atrastas pēdas. Mašīnas lielākoties atrodam Cēsu apkārtnē – Priekuļos, pie Meža kapiem, Ērgļu klintīm.
Jauniešiem pēc tam ir elementāra atbilde – bijām piedzērušies, visu pat neatceramies. Visi piedzērušies vai zālīti sapīpējušies, pat nesaprot, ko dara. Tad jātaisa konfrontācijas, kamēr atceras, kurš ko ir izdarījis,” skaidro N.Mihaļēvičs.
Tomēr ir gadījumi, kad cilvēki, iedzēruši par daudz, pazaudē savas automašīnas un pēc tam vēršas policijā ar iesniegumu par mašīnas zādzību. Tāpat šogad bijuši divi gadījumi, kad cilvēki aizbrauc atpūsties kopā ar gandrīz svešiniekiem un no rīta pamostas, neko neatceroties un konstatējot, ka mašīnas vairs nav.
N.Mihaļēvičs atzina, ka stopētāji šogad nav nolaupījuši automašīnas, lai gan šādi gadījumi iepriekš ir bijuši. Piemēram, kādam Zviedrijas pilsonim šādi nozagta mašīna, bet vainīgais atrasts tikai pēc trim gadiem.
Notiekot arī šantāža, kad cilvēki, kuriem nozagta mašīna, par to policijai neziņo, bet pakļaujas zagļu prasībām. Taču inspektors uzskata, ka šādā veidā cilvēki „atbalsta zagļus”.
N.Mihaļēvičs uz jautājumu, ko darīt, lai pasargātu īpašumu, atbildēja: „Ļoti daudz mašīnu stāv
pie mājām. Cilvēki vairs neliek tās garāžās, no kurienes ir daudz grūtāk nozagt. Pasargā arī signalizācija. Nozagšanu mazāk sāpīgu dara arī apdrošināšana.
Cilvēkiem pašiem jābūt piesardzīgiem. Turklāt nevajag lētās mašīnās atstāt vērtīgas mantas, piemēram, darbarīkus, kas ir dārgāki par mašīnu, un aparatūru.”
Komentāri