Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Novērtējums, kas uzliek atbildību

Jānis Gabrāns
00:00
17.01.2022
16
Senpilseta 1

Latvijas Arheologu biedrība par Latvijas 2022.gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu.

Arheoloģe Laura Lēģere, kura ieteica Cēsis titulam, norāda, ka vēlējusies aktualizēt ar­heoloģisko mantojumu un tā pārvaldību pilsētās, jo to bieži uzskata par šķērsli teritorijas attīstības plānu īstenošanai, nevis vēsturisku pilsētu neatņemamu sastāvdaļu un nozīmīgu kultūras mantojumu.

Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis “Cēsu senpilsēta” kopā ar Cēsu viduslaiku pils teritoriju, Riekstu kalnu – pilskalnu, Konventa laukuma viduslaiku kapsētu, Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsētu un Sv.Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētu aizņem aptuveni 27 ha lielu platību.

L. Lēģere stāsta, ka arheoloģiskā mantojuma pārvaldības tēmu pētījusi jau sen, par to rakstījusi maģistra darbu: “Dzīvojot un strādājot Cēsu pusē, man šķita būtiski šo tēmu aktualizēt. Ja nelielā teritorijā ir tikai viens arhitektūras piemineklis, pārvaldība ir daudz vienkāršāka nekā teritorijā, kas aizņem 27  hektārus. Esmu sapratusi, ka cēsniekiem, kuru īpašumi ir senpilsētas teritorijā, joprojām nav īsti skaidrs, kur meklēt palīdzību, kā kārtot to vai citu jautājumu, cik izmaksās izpēte, ko viņš drīkst darīt savā īpašumā, ko ne. Sapratu, ka tam jāpievēršas jau plašākā līmenī, tāpēc ļoti priecājos, ka Arheologu biedrības valde atbalstīja manu pieteikumu, ka arī viņi apzinās tēmas aktualitāti. Lai arī par šiem jautājumiem tiek runāts, neskaidrību vēl ļoti daudz, varbūt tituls palīdzēs tos aktualizēt un virzīt.”

Lai arī Cēsis lepojas ar ilgo pastāvēšanas vēsturi, senpilsētas teritorijas ēku un zemes īpašnieki kultūrslāni bieži vien uztver kā apgrūtinājumu, nevis vērtību. L. Lēģere izsaka cerību, ka piešķirtais tituls būs pirmais solis arī uz sabiedrības domāšanas maiņu: “Labi apzinos, ka gada laikā neko daudz nevar paveikt, bet tas varētu būt labs sākuma punkts, lai atkal paraudzītos uz šo teritoriju. Cilvēki baidās īpašumā kaut ko darīt, dažs ir neapmierināts, ka ir tādi apgrūtinājumi, bet varbūt vajadzētu uz to palūkoties no cita skatupunkta un lepoties, ka tavā īpašumā ir kāda daļa pilsētas vēstures, un ir vērts domāt, kā to labāk eksponēt.”

Tāpēc Arheologu biedrība sadarbībā ar pašvaldību apņemas meklēt risinājumus, kā    pilsētas vēsturei nozīmīgo arheoloģisko mantojumu pārvaldīt tā, lai pilsētas attīstība neapstātos, bet netiktu arī neatgriezeniski zaudētas nozīmīgas arheoloģiskās liecības.
Visa gada garumā plānoti pasākumi gan    šaurākam speciālistu lokam, gan vērsti tieši vietējo iedzīvotāju izglītošanai.

Norisēs iesaistīsies arī Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Tā direktore Kristīne Skrīvere atzīst, ka muzejs ir ļoti lepns būt daļa šajā stāstā. Muzeja pērn organizētie arheoloģiskie izrakumi arī sekmējuši titula iegūšanu.

“Skaidri apzināmies, ka novērtējums uzliek atbildību un liek darboties vēl aktīvāk,” saka K. Skrīvere. “Pērn sāktie arheoloģiskie izrakumi senpilsētas teritorijā, kas bija tieši muzeja organizēti, šogad tiks turpināti, lai izpētītu vēl plašāku teritoriju. Būtiski, ka stāstām sabiedrībai ne tikai par to, ko esam atradušai, bet arī to, kāda ir nozīme šiem izrakumiem. Teritorijā, kurā tie notiek, gribam izveidot tādu kā izstādi, kur varētu lasīt    gan par pirmajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem, gan par to, kāpēc Cēsīm ir svarīgi arheoloģiskie izrakumi, kāpēc jāveic izpēte. Kā muzejs sajūtam savu misiju senvēstures pētniecībā, un mūsu pienākums ir būt vadošajiem šajā jomā.”

Latvijas Arheologu biedrība 2022. gada ietvaros plāno īstenot pasākumus, kuru mērķis būs pievērst sabiedrības uzmanību arheoloģiskajam mantojumam pilsētās – īpaši pilsētu kultūrslānim, pirms tas nonācis uzmanības lokā kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai. Arheoloģiskā mantojuma pārvaldībā liels ieguvums ir cieša un labi izprotama sadarbība visām tajā iesaistītajām pusēm, lai skaidrotu, ka arheoloģija ir nevis šķērslis, kas jāpārvar, bet gan konstruktīva pilsētas sastāvdaļa.

L. Lēģere norāda, ka Cēsu pieredze pēc tam varētu noderēt arī citām pilsētām, kur ir šādas senpilsētas, kā Kuldīgai, Ventspilij, citām: “Ir sajūta, ka pašvaldības savā starpā šīs problēmas nerisina. Mēs, pētnieki, zinām, kas kurā vietā notiek, bet arī pašvaldībām būtu vērts palūkot, varbūt ir jau kādi veiksmīgi risinājumi un nav jāizgudro no jauna velosipēds. Un skatīties arī plašāk, ne tikai Latvijas mērogā, varbūt vajag ņemt pārbaudītās lietas un paraudzīties, kā tās izmantot šeit.”

Latvijas Arheologu biedrība kopš 2014. gada katru gadu izraugās kādu no Latvijas arheoloģiskajiem pieminekļiem, kam pievērst īpašu uzmanību. Biedrības biedri var iesniegt pieteikumus, kas saistītas ar kādu konkrētā gada aktualitāti, tostarp pētnieku, arheologu jubilejām. L. Lēģere 2020.gadā ieteica titulam Āraišu ezerpili, tas tika apstiprināts, jo togad arheologam Jānim Apalam bija 90 gadu jubileja. Vēl var    atzīmēt, ka par 2018. gada arheoloģisko pieminekli tika izvēlēts Raunas pilskalns – Tanīskalns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
27
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
104
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
116
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
86
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi