Līgatnieši mūspusē ir pirmie, kuri iesāk vasaras novadu svētku sezonu. Ceriņu un kastaņu ziedēšana, siltais laiks mudināja braukt uz Līgatni gan baudīt pavasari un dabu, gan priecāties par daudzajiem koncertiem visas dienas garumā. Tos varēja dzirdēt daudzviet pilsētā.
Siguldas folkloras kopa “Senleja” pie nu jau iecienītā tūrisma objekta, papīrfabrikas strādnieku dzīvokļa, spēlēja un dziedāja ziņģes par Gauju. Skolēni no vidusskolas, Jaunās Līgatnes sākumskolas, Mūzikas un mākslas skolas, bērnudārznieki vairāku stundu garumā piepildīja estrādi, rādot, ko prot.
Pie tūrisma informācijas centra uzstājās novada kori, dejotāji, ansamblis. Īpaši interesi raisīja koris “Akolāde”. To līgatnieši, kuriem patīk dziedāt, izveidoja koru kariem Morē. Vairāki dzied arī Līgatnes jauktajā korī, bet liela daļa ne. “Nebija domas, ka varētu turpināt. Bet sajūtas, ko guvām mēģinājumos, uzstājoties, neļāva jaunajam kolektīvam izjukt. Tā neformāli dziedam to, kas pašiem patīk. Dace Bicāne vada un panāk rezultātu it kā tik viegli, lai gan bez darba jau nekā nav, un tad ir gandarījums. Iespēju uzstāties “Akolāde” netrūkst,” pastāstīja Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja, “Akolādes “ dziedātāja Daina Klints un atklāja, ka akolāde ir termins mūzikā.
Līgatniete Aija Andersone pēc garākas ciemošanās svešās zemēs atbraukusi uz svētkiem. Viņa dejo līnijdejas, dzied jauktajā korī. “Viss jāpaspēj. Ir prieks būt svētkos, apkārt savējie,” sacīja Aija.
Visas dienas garumā līgatnieši un viesi nesteidzīgi atpūtās. “Ja laiks labs, tad arī diena izdevusies. Viss kā jau svētkos! Mums labi, atnākam, kaut ko paskatāmies, paklausāmies, varam aiziet mājās, atkal atgriezties. Bērnu koncertā bija ļoti daudz skatītāju. Cik mums novadā daudz kolektīvu, un katram ir, ko parādīt, pārdomās dalījās līgatniete Leonora Dubkēviča un uzsvēra – ne tikai svētkos, arī citās brīvdienās Līgatnē tūristu ir daudz, jo te ir, ko darīt, var visu dienu kaut vai tikai pastaigāties.
Šopavasar līgatnieši pēc vairāku gadu pārtraukuma rīkoja Līgatnes novada un pūtēju orķestru svētkus. Muzikanti sabrauca no Cēsīm, Limbažiem, Bauskas. “Brīvā gaisotne visiem patīk. Labi, ka var satikties, paspēlēt,” atzina Līgatnes pūtēju orķestra vadītājs Anatolijs Terentjevs. Īpašs notikums bija pūtēju orķestru sasaukšanās no Rīgas kalna, “Zeit” terases un Lustūža klints. Klausītāji brīnījās, kur tad īsti atrodas mūziķi, bet pārsteigums bija izdevies un izpelnījās plašu atzinību.
“Sasaukšanās Līgatnes pakalnos bija jauka. Atceros, savulaik spēlējām pie Gaujas, tur gan dzirdēja tikai tie, kuri cēlās pāri ar prāmi. Jāpriecājas, ka kaut kas mūspusē notiek. Te varam sevi parādīt un citus apskatīt. Kā tradīcijas atsākums svētki noteikti ir apsveicami,” pārdomās dalījās pūtēju orķestra “Cēsis” mūziķis Māris Buholcs un piebilda, ka, cerams, nākamvasar būs vairāk orķestru. Šoreiz, iespējams, daudzi aizņemti vietējos Muzeju nakts pasākumos. Līgatnieši savukārt bilda, ka jāizdara grūta izvēle – doties skatīties pašu svētkus pilsētā vai uz “Ratniekiem” klausīties kantrī mūziku.
Daina Klints atzina, ka novada un pūtēju orķestru svētki ir zināmi un saprotami gan līgatniešiem, gan viesiem, un atgādināja, ka Līgatnē jau pati daba liek būt radošiem un izmantot tās iespējas, kas dotas. Vislabākās atsauksmes dzirdētas par orķestru sasaukšanos. “Mums ir kanāls, un tas jāizmanto. Izmēģinājums izdevās. Arī turpmāk svētkos būs iespēja pa to braukt ar sup dēli,” atklāja Kultūras un tūrisma centra vadītāja.
Katrs lielāks pasākums tā rīkotājiem paliek atmiņā ar nerimtīgo gatavošanos, dažādu, brīžam pat šķietami neatrisināmu problēmu atšķetināšanu. Muzikantu, kuri atbraukuši uz Līgatni no dažādām pusēm, ēdināšana tika nodrošināta, sadarbojoties novada kultūras darbiniekiem ar vietējiem un kaimiņu uzņēmējiem. Vieni vārīja makaronus, citi gatavoja mērci, zemnieks iedeva salātus, kafejnīcā tos pagatavoja… “Tā bija jauna pieredze. Uzņēmēji ir gatavi iesaistīties, atbalstīt. Kopā mums izdevās,” vērtēja D.Klints.
Līgatnes novada svētkos gaidīts ir gājiens, kurā piedalās iestādes, uzņēmumi, kolektīvi, arī katrs, kurš vēlas. Gājiens ir reize, kad var pārliecināties, ka novadā atkal ir kas jauns. Pēc tam estrādē notika plašs koncerts, kurā piedalījās arī īpašais viesis – operdziedātājs Jānis Apenis. Kā jau kārtīgos svētkos bija arī zaļumballe, kurā spēlēja Cēsu un Limbažu pūtēju orķestri, un – salūts.
Komentāri