Salacgrīvas novada pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem sadarbībai ar “Rail Baltica” trases plānotājiem izveidojusi konsultatīvo darba grupu un šodien plānota kopējā tikšanās, aģentūru LETA informēja uzņēmumā “RB Latvija”.
Noteikti trīs svarīgākie darba uzdevumi – kompensāciju jautājums, optimāla trases varianta izvēle un jautājums par Salacgrīvas stacijas izveidi.
“RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidro, ka Salacgrīvas novadam “Rail Baltica” trases plānotāji ir piedāvājuši divus jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases variantus. Šobrīd iedzīvotāju vidū nav vienprātības, ir dažādas intereses un dažādi viedokļi par trases iespējamo novietojumu. 21.aprīlī uz kopsapulci un tikšanos ar trases plānotājiem pašvaldībā bija ieradušies aptuveni 60 iedzīvotāju un tika izveidota darba grupa, kas līdzdarbosies trases plānošanas laikā.
Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju darba grupā darbosies aptuveni 20 cilvēku, par tās koordinatoru tika izvirzīta aktīva vietējā iedzīvotāja Vīva Ieviņa, bet no pašvaldības puses darbu vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis. Par paveikto regulāri tiks informēti arī pārējie novada iedzīvotāji. Trases plānotāji – “RB Latvija” – apņēmušies interesentus nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju, tostarp ar karšu materiāliem, kā arī regulāri piedalīties sanāksmēs.
Kā ziņots, “Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu, Olaines, Mārupes un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), lai septembrī un oktobrī kopā ar IVN ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar “Rail Baltica” trase.
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
LETA
