Sestdiena, 8. februāris
Vārda dienas: Aldona, Česlavs

No zinātnes līdz tējas tasei

Sarmīte Feldmane
00:00
10.01.2022
27
Zensen 1

Pasaulē strauji palielinās piepra­sījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku.

Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem Eiropas Savienības (ES) valstīs un citur pasaulē ir žeņšeņs    un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). Eks­pertu viedokļi liecina, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības augu audzēšanai.

Vides risinājumu institūts, SIA “Field and Forest” un SIA “Bargi” īstenojši projektu “Ino­va­tīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde”.

No 2018. gada janvāra līdz pērnā gada decembrim tika pētīts, kā audzēt žeņšeņu un Ķīnas zirdzeni Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, izstrādātas inovatīvas žeņšeņu un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā lauksaimniecībā un radīti jauni pārtikas produkti – tējas maisījumi.

Vispirms tika izstrādāta tehnoloģija žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanai un pavairošanai. Žeņ­šeņu pētnieki audzēja gan lauksaimniecības zemē zem speciāli izveidotas nojumes, lai augus noēnotu, gan trīs atšķirīgās meža ekosistēmās. Pētījuma laikā izstrādāta efektīva žeņšeņa audzēšanas tehnoloģija. Izmantojot to, projekta īstenotāji ir gatavi uzsākt žeņšeņa kultivēšanu komerciāli. Izmēģinājumi meža ekosistēmās liecina, ka arī tur žeņšeņu audzēt ir iespējams, taču sakņu sistēma mežā augušam žeņšeņam attīstās lēnāk nekā žeņšeņam, kas audzēts uz lauka. Tāpat, žeņšeņu audzējot mežā, pastiprināti jādomā par laistīšanu, jo sausā laikā zem biezā lapu seguma slāņa mitruma līmenis ilgstoši var būt zems.
Līdztekus tika analizēts arī žeņšeņa sakņu paraugu ķīmiskais sastāvs. Meža ekosistēmās augušo augu saknēs žeņšeņam raksturīgo aktīvo vielu žeņšenoīdu ir vairāk nekā uz lauka audzētajos paraugos. Tomēr, lai sāktu domāt par reālu ražas iegūšanu no mežā augušiem žeņšeņa augiem, tie      jāaudzē krietni ilgāk nekā četrus gadus. Piemēram, savvaļā auguša žeņšeņa saknes ir vācamas pēc 25–30 gadiem, taču, audzējot žeņšeņu komerciāli, pie ražas var tikt krietni ātrāk – jau pēc pieciem līdz astoņiem gadiem.

Ķīnas zirdzenes pielāgošana augšanai Latvijas apstākļos, kā vērtējuši pētnieki, bijis izaicinājums.  Vissarežģītākā bija  sēklu diedzēšana, tādēļ projekta laikā kultivētās Ķīnas zirdzenes ieaudzēja no stādiem. Pretēji žeņšeņam, Ķīnas zirdzenei komerci­ālas audzēšanas tehnoloģijas sēklu dīgšanas un attīstības īpašību dēļ nebija iespējams izstrādāt. Tādēļ , kā vērtē projekta dalībnieki,    Ķīnas zirdzenes audzēšana Lat­vijas lauksaimniecības apstākļos    nebūtu efektīva un ekonomiski pamatota.

Gan žeņšeņam, gan Ķīnas zirdzenei piemīt vērtīgas ārstnieciskas īpašības, kuru dēļ abi augi austrumu medicīnā izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus. Žeņšeņs ir lielisks palīgs cīņā ar spēku izsīkumu, tas tonizē nervu sistēmu un stiprina imunitāti. Savukārt Ķīnas zirdzene veicina asins cirkulāciju un palīdz pret mazasinību. Kopā ar SIA “Bargi” zīmola “Apsara” un zīmola galveno tējdari Andri Purviņu tika izstrādāti divi tējas maisījumu paraugi. Visi projekta partneri    tējas degustācijā novērtēja maisījumu garšas īpašības.

Zirdzenes tējas maisījuma sastāvā ir pienenes sakne, zirdzene, kakao, krūzmētra un verbēna. Dzēriena smaržā sakņu izraisītā dominance zudusi, veidojas labskanīgs smaržu tonis, kur apvienojas kakao, mētras un rūgteni sīvās notis. Uzlējuma krāsa ir tumši dzintardzeltena, garšā kakao un mētras pilnībā nosegušas asās un traucējošās zirdzenes saknes garšu. Zirdzenes raksturs iezīmējas uzlējuma pēcgaršā, bet tas ir labi sabalansēts un patīkams.

Savukārt žeņšeņa tējas maisījums satur pienenes sakni, žeņšeņu, kazeņu lapas, apelsīnu mizas, kumelīti un raudeni. Dzēriena krāsa ir dzintardzeltena, bet garša – salda, ziedoša ar rūgtenu garšas niansi noslēgumā. Uzlējuma smaržā jūtams svaigs, pavasarīgs un ziedošs smaržu ansamblis. Harmoniski apvienojušās ziedu un asā žeņšeņa notis.
Ir iecerēts uzsākt arī izstrādāto maisījumu ražošanu un tirdzniecību.

Projekta kopējais finansējums ir 95 tūkstoši eiro, tai skaitā publiskais finansējums 85, 5 tūkst.    eiro. Līdzfinansētāji: nodibinājums “Vides risinājumu institūts”, SIA “Field and Forest”, SIA “Bargi”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
17

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
132
6

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Vairs nevajag? Atdod citam

00:00
06.02.2025
238
1

Aprites skapī var atstāt neizmantoto un paņemt vajadzīgo SIA “ZAAO” EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19,    un poligona “Daibe” EKO laukumā – ikvienam ir pieejami Aprites skapji. Iedzīvotāji labprāt tos izmanto. “Aprites skapī katrs var atnest traukus, grāmatas un rokas darba instrumentus. Pašiem kādreiz iegādātais vairs nav vajadzīgs, bet kādam var noderēt,” stāsta […]

NATO spēki malkas talkā “Zvanniekos”

00:00
05.02.2025
70

Liela rosība aizvadītājā svētdienā un pirmdienā valdīja un dažādas valodas skanēja Vaives pagasta “Zvanniekos”. Uz talku, lai palīdzētu sagādāt kopienai malku, bija ieradušies ASV, Kanādas, Spānijas, Slovākijas NATO spēku karavīri, studentu bataljona un štāba zemessargi un neiztrūkstošais palīgs kaimiņu zemnieks Viesturs Soste ar savu jaudīgo traktoru un piekabi. “Zvannieku” mājas    sniedz pajumti, atbalstu un […]

Baibai Bendikai Eiropas zelts un bronza

00:00
04.02.2025
48

Eiropas čempionāts biatlonā, kas risinājās Martello trasē Itālijā, veiksmīgs izrādījās Latvijas labākajai biatlonistei cēsniecei Baibai Ben­dikai, kura iedzīšanas distancē izcīnīja čempiones titulu, bet sprintā – bronzas godalgu. Šī sezona sportistei līdz šim nav bijusi tā veiksmīgākā, šaušanā bija daudz kļūdu, arī ātruma īpašību pietrūka. Tas neļāva tikt augstās vietas, un Pasaules kausā līdz šim nopelnīti […]

Kā savienot vajadzības un iespējas

00:00
03.02.2025
144

Ceļi, ielas un ūdens kvalitāte – trīs sāpīgākie temati, par kuriem Amatas pagasta iedzīvotāji runāja ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem. Ir ceļi, ir ne ceļi. Visiem naudas nekad nepietiek Ielas Amatas pagasta Ģikšu ciemā uzlabos, uzsvēra Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte. Pērn pasūtīti tehniskie projekti Liepu, Saules, Mēness un Kalna ielu asfalta atjaunošanai, darbus, […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
23
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
16
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
13
1
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
64
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
30
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi