Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) prezentēja pašu radīto recepšu grāmatu “Studentu receptes”.
Ceļš uz to sākās mājsēdes laikā, kad tehnikuma sociālajos tīklos katru dienu tika ievietota viena audzēkņu piedāvāta ēdiena recepte, lai vienaudžiem šis laiks paietu garšīgāk. Tā no receptes uz recepti un skolotājai Daiga Ločmelei radās ideja par pavārgrāmatu. Viņa aktīvi iesaistījās, aicinot audzēkņus iesūtīt trīs ēdienu, kurus visbiežāk gatavo, receptes, palīdzot kalkulācijas rēķināšanā, ēdiena dekorēšanā. Par tehnisko pusi gādāja VTDT sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Stalšāne, un šajā pavasarī pavārgrāmata nonāca pie lietotājiem.
Skolotāja Daiga, stāstot par receptēm, norādīja, ka bijis svarīgi, lai tās ir vienkāršas, lai nevajag īpašas cepeškrāsnis, citas virtuves iekārtas vai sarežģītas sastāvdaļas: “Bērni darbojās radoši, katrai receptei pievienojot kādu savu niansīti. Šīs receptes var noderēt gan vidusskolas vecuma jauniešiem, lai paši var pagatavot sev maltīti vai pat pārsteigt vecākus, bet noder arī pieaugušajiem, jo ne jau vienmēr viegli izdomāt, ko gatavot vakariņās.”
Uz pavārgrāmatas prezentācijas pasākumu pulcējās audzēkņi, kuri iesūtīja receptes, arī citi, kuri tehnikumā apgūst šo profesiju. VTDT direktors Artūrs Šņegovičs uzrunā izteica cerību, ka šī nebūs pēdējā skolas pavārgrāmata un arī nebūs pēdējā pavārgrāmata, kuras tapšanā piedalījušies audzēkņi: “Ceru pēc gadiem redzēt jūsu sastādītās pavārgrāmatas. Šī pirmā mūsu pavārgrāmata ir noderīga ikvienam, receptes var izmantot gan jaunieši, gan viņu vecāki, viss viegli saprotams. Arī es esmu jau kaut ko no piedāvātā izmantojis. Pirmā grāmata izdota, ir laiks sākt domāt par nākamo!”
Tikties ar jauniešiem bija uzaicināts Latvijā zināmais šefpavārs Māris Jansons, kurš savulaik Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā apguvis pavāra specialitāti, bet tagad vada restorānu “Kest” Cēsīs. Viņš dalījās pieredzē, kā kļūt par pavāru ar vārdu, lai gan skolas laikā par to neesot domājis. Viss mainījies, kad pēdējā kursā nonācis praksē restorānā “Vincents” pie Mārtiņa Rītiņa.
“Dzīvē visu nosaka mentors, ar kuru sastopies, kuram vēlies līdzināties, un tāds koncepts darbojas jau tūkstošiem gadu. Nostrādāju prakses mēnesi, Mārtiņš man jautāja, ko esmu nodomājis darīt vasarā. Man it kā bija sarunāts darbs Cēsīs ēdnīcā, bet Mārtiņš jautāja, vai negribu strādāt pie viņa. Tā nostrādāju vasaru, paliku tur, un rezultātā “Vincentā” sabiju deviņus gadus.”
Sācis kā praktikants, bet beigās bijis M. Rītiņa labā roka. Runājot par profesijas izaicinājumiem, M. Jansons uzsvēra, ka šī profesija neiekļaujas ierastajā dzīves ritmā, kad darba laiks no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā, kad ir brīvas sestdienas, svētdienas, svētku dienas.
“Pavāriem tās pārsvarā ir darba dienas. Darbs “Vincentā” nebija viegls, strādājām 70 stundas nedēļā, bijām pārguruši, sestdienas un svētdienas nejutām. Deviņos gados trīs reizes gribēju iet prom, jo tik intensīvs darbs izdedzina, zūd motivācija, bet Mārtiņš vienmēr aprunājās, un pēc pārrunām paliku strādāt,” atcerējās M. Jansons.
Pēc aiziešanas no “Vincenta” meties jaunos izaicinājumos un kopā ar domubiedriem izveidojis restorānu “Bibliotēka Nr.1”, kas vairākus gadus Rīgā bija otrs labākais restorāns aiz “Vincenta”. Pēc tam nācis kritiens, kas licis pieņemt kardinālus lēmumus: “Sapratu, ka gribu mainīt dzīvi, nolēmu, ka nākšu uz Cēsīm. Nolēmu veidot savu restorānu, tas bija liels izaicinājums, bija jābūt lielai drosmei, lai veidotu restorānu ārpus Rīgas. Īpaši degustāciju restorānu, kurā apmeklētājam jāpieņem tas, ko piedāvā šefpavārs, kurā nav ēdienkartes, no kā izvēlēties.”
Viņš aicināja jauniešus, kuri vēlas būt šajā profesijā, maksimāli daudz ieguldīt sevī, zināšanās, bez atlīdzības praktizējoties pie labākajiem šefpavāriem.
“Ja tiešām kaut ko gribat sasniegt, jārēķinās ar ieguldījumiem, bet rezultāts ir tā vērts. Pēc tam nevienam neinteresēs, kā esi to sasniedzis, svarīga būs tikai šodiena. Tāpat iesaku atrast mentoru, kurš iedvesmos, kuram gribēsies līdzināties, gluži kā senos laikos, kad bija meistars, kurš māceklim mācīja visus amata noslēpumus,” teica M. Jansons.
Populārais pavārs pasākuma dalībniekiem bija sagādājis pārsteigumu- aicināja vairākus jauniešus iesaistīties “aklajā garšas testā”, kur tikai pēc garšas jāatmin, kas nogaršots. M. Jansonam asistēja VTDT 4.kursa students Kaspars Grudino, kurš šobrīd ir praksē restorānā “Kest”. Dažu sastāvdaļu noteikt bija vieglāk, citu grūtāk, bet uzdevums lika aizdomāties, ko sajūtam ar garšu un cik tas svarīgi ēdienu tapšanā.
Komentāri