Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

No dārza un pļavas uz izstādi

Druva
23:00
12.07.2007
5

Stalbes tautas namā apskatāma krāšņa ziedu izstāde “Vasara Stalbē”.

No dārziem atnesušas vai pļavās salasījušas vasaras krāšņākās puķes 18 stalbēnietes.

“Pirms trim gadiem bija pirmā izstāde, daudzi nāca, priecājās par skaistajām puķēm. Cilvēkiem patīk, un viņi labprāt piedalās, telpas ir, atliek vien izdomāt, kad rīkot,” stāsta ziedu izstādes iniciatore Grieta Grosberga.

Stalbē pēdējo gadu gaitā populārākā skaistule noteikti ir lilija. Šo ziedu zvani aug ne tikai

selekcionāru un audzētāju Gunas un Jāņa Rukšānu laukos, bet arī daudzu saimnieču puķu dārzos un dobēs. Starp dažādu šķirņu lilijām izstādē var redzēt arī Lailas Ruķes, Dainas Roopas, Ilzes Krivašonokas, Ināras Ozoliņas, Dzintras Bērziņas un citu stalbēniešu audzētās un aprūpētās.

“Rožu gan mūsu pagastā maz. Tās nav tik iecienītas kā lilijas,” padomājot, saka Grieta Grosberga. Blakus cēlajām dažādu krāsu lilijām nebūt kā pastarītes izstādē apskatāmas daudzkrāsu dārza puķes – kliņģerītes, delfīnijas, kāršurozes un citas. Pētīšanas vērta ir Lolitas Kasparānes sauso ziedu kolekcija, kaut pierasts, ka tie parasti priecē ziemā floristu darbos.

Izstādes iekārtošanu uzņēmusies Grieta Grosberga un Adrija Fusa. Adrija ir floriste, un viņai vislabāk patīk strādāt ar dabas materiāliem. Pati izstādei izgatavoja spilvenus no dadžiem, zirgskābenēm, sarkanajām spirejām. Grieta stalbēniešus priecē ar lielu no dabas materiāliem veidotu dekoru. Viņa arī sarūpējusi traukus, kur likt ziedus. “Vai tad pudeļu trūkst, un tās ir tik dažādas! Nomazgāju etiķetes, puķu trauks labu labais,” pieredzē dalās Grieta Grosberga un uzsver, ka

izstādes iekārtošana neprasījusi līdzekļus, tikai laiku, izdomu un ieinteresētību. “Ar Adriju gājām pa pļavu, dīķmalu, ko redzējām, salasījām. Arī izstādes dalībnieces darījušas tāpat, staigājot pa dārzu, pļavu,” stāsta Grieta Grosberga un piebilst, ka šovasar izstādē piedalās vairāk interesentu nekā pērn. Tas liecina, ka ar katru gadu tā kļūst populārāka. Adrijai piedalīšanās izstādē ir sirdsdarbs. “Tepat apkārt tik daudz skaista, atliek paņemt un parādīt citiem,” saka Adrija Fusa.

Savukārt Guna Rukšāne izstādi vērtē kā īpašu kopābūšanu caur puķēm un reizē arī pieredzes apmaiņu – redz, kas kaimiņam šovasar uzziedējis. “Labprāt piedalos izstādē. Un vai tad Grietas aicinājumam var atteikt. Tas ir jauki, ka katrs, kurš grib, piedalās, un ikviens var nākt priecāties par puķēm,” saka Guna Rukšāne, kuras lilijas apmeklētāji izpēta jo rūpīgi arī tāpēc, lai noskatītu savam dārzam vai puķu dobei.

Izstādi atklāja otrdien, bet ik dienu klāt tiek nesti jauni ziedi, kurus katrs pats var izkārtot, ielikt traukā.

Trešdien izstādi apskatīja arī rajona konkursa “Sakoptākais pagasts” vērtēšanas komisija. “Apsveicama ir cilvēku aktivitāte, kas citiem rada prieku un pašiem vēlmi darboties,” lietišķi rezumēja komisijas loceklis, Vecpiebalgas pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
120

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi