Ar savu redzējumu par darbību pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad lielā Cēsu novada pašvaldībā apvienosies Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas novads, pašreizējo septiņu pašvaldību vadītājus iepazīstinājuši arī sabiedrisko attiecību jomā strādājošie.
Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, kurš vairākkārt attālināti ticies ar citu novadu sabiedrisko attiecību speciālistiem, kopējo redzējumu prezentēja pašvaldību vadītājiem. Viņš atzīst, ka tas pieņemts, vien izskanējis aicinājums domāt par vietējām identitātēm: “To arī nekad neesam nolieguši. Akcentējām, ka pilna laika speciālisti ir tikai Cēsu un Priekuļu novadā, citviet sabiedrisko attiecību speciālistiem ir arī citi pienākumi – jaunatnes darbs, tūrisma joma, projektu vadība -, bet Vecpiebalgas novadā šāda darbinieka vispār nav, tur funkcijas sadalītas dažādiem speciālistiem. Mūsu ieskatā tas parāda, cik šī nozare sašķelta, tāpēc uzskatām, ka vajadzētu būt pilnas slodzes darbiniekiem, kuru pārziņā ir konkrētas atbildības teritorijas ar centralizētu pārvaldi, bet decentralizētām darba vietām. Tādējādi, nezaudējot identitāti, stiprinām profesionalitāti.”
Novadu vadītājiem arī prezentēta esošā situācija par pašvaldību izdevumiem, mājaslapām, citiem informācijas kanāliem, skaidrots, kā speciālisti redz šo informācijas avotu nākotni pēc reformas. K. Pots stāsta, ka novadu speciālistiem, kuri strādā ar sabiedriskajām attiecībām, ar izdevumiem, mājaslapām, ir vienots viedoklis, ka tie jāsaglabā, cik tas iespējams: “Ir skaidrs, ka vienā izdevumā salikt informāciju, kas saistoša visiem šī brīža septiņiem novadiem, ir diezgan neiespējami. Bieži lokālais izdevums ir vienīgais veids, kā vietējā skola, bērnudārzs, tautas nams var pastāstīt pagasta iedzīvotājiem par savām iniciatīvām. Vienā kopējā izdevumā tas pazustu, iespējams, pat neiekļūtu. Cilvēkiem interesē, kas notiek viņu durvju priekšā, un šo informāciju nedrīkst atņemt. Ja mēs tagad teiktu, ka visi saņems tikai “Cēsu Novada Vēstis”, kur būs tikai saistošie noteikumi, izmaiņas cenrāžos, cita sausa informācija, maz ticams, vai cilvēkiem būs kaut mazākā vēlme to saņemt un atvērt.”
Viņš arī norāda, ka šie izdevumi veido piederību un reformas mērķis nav to mainīt. Iespējams, nākotnē šie izdevumi varētu kļūt vizuāli līdzīgi, lai maketēšana vienkāršāka un ekonomiski izdevīga.
Ir noteikts informācijas apjoms, kam šādos izdevumos jābūt, teiksim, pašvaldību saistošiem noteikumiem. Kā tos darīs zināmus visiem? Līdztekus būs viens izdevums visiem novada iedzīvotājiem ar šo sauso informāciju, vai to dublēs visos septiņos?
“Katra esošā novada teritorijā pagasti saņems ierasto izdevumu, kurā būs aktuālā informācija, kas attiecas uz visu novadu, un informācija, kas attiecas tieši uz konkrēto pagastu,” skaidro K. Pots.
Līdzīgi plānots rīkoties ar mājaslapām. Būs viens galvenais portāls, kur rodama visa oficiālā informācija – saistošie noteikumi, domes lēmumi, teritorijas plānojumi, pārējais -, bet vietējās aktualitātes kultūrā, tūrismā, izglītībā varētu saglabāties vietējos portālos, kā tas notiek jau šobrīd.
“Tā ir iemīta taciņa, cilvēki raduši iegūt informāciju, atverot sava novada mājaslapu,” saka K. Pots. “Manuprāt, būtu nepareizi tās likvidēt tikai tāpēc, ka esam vienā novadā. Protams, Ministru kabineta noteikumu izpratnē tās vairs nebūs oficiālās pašvaldības vietnes, bet tas netraucē tās uzturēt kā informatīvos kanālus. Ja saliktu visu informāciju no šobrīd esošajiem septiņiem novadiem vienā mājaslapā, būtu ļoti problemātiski cilvēkiem atrast to, kas interesē tieši viņus.”
Pašvaldību vadītājiem arī piedāvāti trīs varianti, kā šī pārvalde varētu darboties. Pirmais variants – tai ir tikai sabiedrisko attiecību funkcija; otrs – izveidot pārvaldi, balstoties uz esošo Cēsu novada modeli, kad ir komunikācija un klientu serviss. Trešais varētu būt plašāks modelis ar vēl kādām papildu funkcijām, bet, kā norāda K. Pots, tas jau būs deputātu ziņā izlemt, kā būt.
Komentāri