Sodrēju degšana dūmvados joprojām ir realitāte – pēdējos pāris gados šo negadījumu skaits nav mazinājies, arī jaunās apkures sezonas sākums Cēsu apkaimē iezīmējies ar četriem izbraukumiem, kad ugunsdzēsējiem jādzēš liesmas skursteņos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļā pērn kopumā saņemti 38 izsaukumi par sodrēju degšanu dūmvados. Nupat uzsāktajā apkures sezonā – oktobrī un novembrī – jau bijuši četri šādi gadījumi, “Druvai” pavēstīja dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. Par visu 2019.gadu gan informācijas vēl nav, taču S.Vējiņa apliecināja, ka vismaz pēdējos piecos gados šo nelaimju skaits nav īpaši mainījies – ik gadu glābējiem visā valstī nākas izbraukt uz aptuveni 500 sodrēju degšanas vietām.
Gadoties, ka VUGD brigāde uz kādu īpašumu degšanas dūmvadā dēļ brauc pat atkārtoti, jo dūmvadu uzturēšanas profilaktiskie pasākumi tā arī nav īstenoti. “Cenšamies jau skaidrot cilvēkiem, ka tieši šis ir viens no galvenajiem lielāku iespējamo ugunsnelaimju cēloņiem,” bilst VUGD pārstāve, norādot uz vēl nepietiekamo sabiedrības izpratni par profilaktisko pasākumu nozīmi pašu iedzīvotāju drošībai. S.Vējiņa arī piebilst, ka ēku īpašnieki ar skursteņu tīrīšanas pakalpojumu nolīgšanu un arī dūmu detektoru uzstādīšanu, visticamāk, kavējas finansiālu apsvērumu dēļ.
“Apstākļi katrā vietā, kur brigādei šādu degšanu nākas likvidēt, ir ļoti atšķirīgi, tomēr, ja cilvēkiem izdotos ievērot kaut tās primārās, pašas minimālākās drošības prasības, daudzas no bīstamajām situācijām būtu laikus un pat pilnībā novēršamas,” stāsta S.Vējiņa, taujāta par privātmāju vai dzīvokļu īpašumu īpatsvaru šajos negadījumos. Runājot par dūmu detektoru uzstādīšanu mitekļos, viņa gan atzina pozitīvu tendenci, ka prasībai arvien vairāk atsaucas jaunākā paaudze, īpaši jaunās ģimenes. Taču vecākās paaudzes pārstāvjiem vēl ir aizspriedumi pret šādas iekārtas ieviešanu: vai nu tas šķiet kaut kas nesaprotams un sarežģīts, vai arī ir bažas par izmaksām.
Sodrēju degšana ierasti izvēršas pienācīgi neuzturētos dūmvados, likumsakarīgi lielāka varbūtība sākties degšanai ir tieši vecāko ēku skursteņos, ja tie nav tikuši atjaunoti. Latvijas Amatniecības kameras meistars, skursteņslauķis ar 26 gadu pieredzi Māris Bambis “Druvai” gan apliecināja, ka skursteņu un dūmvadu tīrīšanas biežums vecās ēkās un jaunāko laiku būvēs nav atšķirīgs, taču līdz ar gadiem jāpievērš uzmanība dūmvadu vispārējam stāvoklim.
M.Bambis, kurš pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs vadīja izglītojošu lekciju par skursteņu uzturēšanu vēsturiskajās ēkās, ir ļoti skeptisks pret iedzīvotāju centieniem šajā jomā tikt galā ar pašu prasmēm. Patlaban gan ir spēkā nosacījums, ka privātmāju un viendzīvokļa objektu īpašnieki var paši tīrīt dūmvadus, tomēr pieredzējušais meistars pauž, ka tam tā nevajadzētu būt. Nepietiekami izdarīts darbs nemazina ugunsbīstamību.
Lūgts nosaukt būtiskākās ar mitekļa apkuri saistītās kļūmes, M.Bambis min pietiekamas ventilācijas nenodrošināšanu un arī nekvalitatīvas malkas izmantošanu. “Mūsdienās cilvēkiem ļoti patīk “noblīvēt” mājokļus, bet jebkurai apkures sistēmai nepieciešama ventilācija,” teic skursteņslauķis. Attiecībā uz kurināmā izvēli, viņš uzsver pāris gadu “žuvušas, ne izžuvušas malkas” lietošanu neatkarīgi no tā, kāda koka kurināmais tas ir.
“Druva” jau rakstīja, ka no nākamā gada janvāra pilnīgi visi mājokļi – privātmājas, vasarnīcas un dārza mājas – ir jāaprīko ar dūmu detektoriem, tāda ir Ugunsdrošības noteikumu prasība. VUGD visā Latvijā rīko īpašu informatīvo dienu, pirmdien, 2.decembrī, arī dienesta Cēsu daļā dienas otrajā pusē ikviens mūspuses iedzīvotājs var vērsties ar jautājumiem par detektoriem un to uzstādīšanu. S.Vējiņa arī uzsvēra, ka visi interesenti, kuriem nepieciešama individuāla konsultācija par ugunsdrošības un tās profilakses jautājumiem savā namā, var VUGD vērsties arī jebkurā citā dienā, tikai vizīti iepriekš saskaņojot.
Komentāri