Zaubes pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Robežnieki” nesen uzcelta jauna piena māja.
„Robežnieku” saimniece Anna Prokopenko iegādājās jaunu piena dzesētāju, slaukšanas aparatūru, kā arī uzcelta piena māja. Gan iekārtas pirktas, gan būvniecība veikta par Eiropas Savienības līdzekļiem, kas saņemti piena ieguves standartu sasniegšanai. A.Prokopenko atzīst, ka iepriekšējā telpa, kur veikta piena dzesēšana, bijusi neatbilstoša vajadzībām un kvalitatīvam darbam: „Tā bija veca un pussabrukusi. Var jau redzēt – šeit daudz kas vēl ir vecs. „Robežniekos” saimniekoju desmit gadus, cik nu esmu varējusi, tik saimniecību iekopusi.”
Dzesētājā, kurā pienu atdzesē līdz 3 – 4 grādiem, tas tiek liets ar kannām. A.Prokopenko atzīst, ka būtu nepieciešams arī piena vads, lai piens pēc izslaukšanas no slaukšanas zāles nonāktu dzesētājā tieši, nesaskaroties ar apkārtējo vidi.
„Esmu pateicīga Eiropai, ka tā deva iespēju . To izmantoju, jo man šī piena māja bija ļoti vajadzīga, turklāt dzesētājs kalpos visu mūžu. Tas ir milzīgs atspaids,” skaidro A.Prokopenko. Viņa stāsta, ka ar iepriekšējo dzesētāju regulāri bijušas problēmas, radušies zaudējumi, jo nekvalitatīvas dzesēšanas dēļ piens saskābis. Turklāt arī vecās iekārtas remontēšana, ko nācies veikt ik pa laikam, izmaksājusi dārgi.
Saimniecībā kopumā ir 18 govis, tai skaitā 13 slaucamās. Vidējais izslaukums vasarā ir 24 litri no govs dienā. Piena pārstrādātājiem nodod
apmēram septiņas tonnas ekstra šķiras piena mēnesī. Lai gan A.Prokopenko atzīst, ka labprāt turpinātu attīstīties, to liedz ierobežotās platības: „Sienu pat pļauju citur, arī bioloģiskā saimniecībā.”
Pienu A.Prokopenko pārdod akciju sabiedrībai „Valmieras piens”, pirms tam devusi SIA „Mālpils piensaimnieks”. „Kad pienu nodevu Mālpilij, samaksu par to saņēmu tikai pēc pusgada. Naudu taču mums vajag uzreiz, nevis pēc pusgada! Vasarā nepieciešami līdzekļi siena sagatavošanai, darbi atkarīgi no tā, vai nauda būs. Kopš pienu nododu Valmierai, viss ir kārtībā. Pats svarīgākais, ka maksāts tiek regulāri un varu plānot darbus.”
A.Prokopenko atzīst, ka turpinās nodarboties ar piena lopkopību: „Ja grib strādāt, tad izdarīt var daudz.” Turklāt attīstībai palīdz Eiropas
fondu līdzekļi, platībmaksājumi un atbalsts bioloģiskajām saimniecībām. Gūts atbalsts arī daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Saimniece norāda, ka tikai ar līdzekļiem, kas gūti no piena nodošanas, izdzīvot nebūtu iespējams.
„Robežnieku” saimniece norāda, ka apgrūtinoša un laikietilpīga ir birokrātija un nemitīgās prasības, kas jāizpilda bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Lai gan A.Prokopenko veiksmīgi izmanto Eiropas Savienības sniegto atbalstu, tomēr viņa atzīst, ka bieži vien prasības nav izprotamas.
Komentāri