Lai saglabātu saikni starp cēsniekiem Latvijā un tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri devušies darba, studiju vai citās gaitās uz ārzemēm, tiešsaistē notika viņu tikšanās ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem.
Šādas tikšanās pērn Vidzemes plānošanas reģiona un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansētā konkursa “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” gaitā bija paredzētas klātienē, taču pandēmijas dēļ tās atceltas un tagad tiek realizētas attālināti.
“Finansējums bija paredzēts divām aktivitātēm – braucieniem pie tautiešiem un remigrācijas bukleta izstrādei. Buklets izstrādāts, tas pieejams gan mājaslapā, gan saņemams rokās, un tajā koncentrētā veidā apkopota informācija, kas varētu interesēt tautiešus ārzemēs. Tā kā pandēmija neļāva iecerētajā formātā īstenot otru aktivitāti, šis finansējums atgriezts atpakaļ ministrijai,” norāda pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs.
Savulaik Cēsis bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas sāka strādāt remigrācijas jomā, notika braucieni pie cēsniekiem ārzemēs: Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā.
Iespēju tiešsaistē uzzināt par novada aktualitātēm izmantoja neliels skaits tautiešu, toties ģeogrāfiskā pārstāvniecība bija plaša: Vācija, Nīderlande, Īrija, Lielbritānija, Šveice, Kanāda, Norvēģija, Zviedrija. Dažs ilgus gadus prom darba gaitās, cits aizbraucis pavisam nesen, vēl kāds ārzemēs atrodas mācību sakarā.
Liene Mihaļova, kuras dzīves un darba gaitas rit Vācijā, stāstīja, ka jau gadu strādā attālināti, tas ir iespējams risinājums, bet noteicošais ir labs internets: “Līdzīgi Latvijā, ja gribi iegādāties māju Vaivē vai Rīdzenē, lai tur mierīgi strādātu, slikta interneta kvalitāte var būt liela problēma.”
Vitālijs pastāstīja, ka pirms gada absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāli, vēlējies atrast darbu Cēsīs, tomēr nav bijis atbilstoša piedāvājuma. Arī Rīgā izvēle bijusi minimāla, tāpēc izšķīries par došanos uz ārzemēm. Viņš interesējās par darba vietu skaita palielināšanu pilsētā.
Inga Else no Kanādas stāstīja, ka nākamgad plāno ar ģimeni pārcelties atpakaļ uz Latviju, satraukums esot par bērniem, kā tie iedzīvosies: “Vecākajai meitai 18 gadi, jaunākā meita trešajā klasē, latviešu valodā mācījusies vien tik, cik mājās runājam.”
Megija Krieviņa, kura dzīvo Šveicē, stāstīja, ka būtu interese par vietu nevis Cēsīs, bet kādā pagastā, kur atjaunot vecu māju vai uzcelt savu. Sākuši meklēt pirms diviem gadiem un sapratuši, ka ir problēma atrast piemērotu īpašumu. Viņa arī interesējās, vai topošajā lielākajā Cēsu novadā ir atbilstoša infrastruktūra uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Zaiga no Nīderlandes jautāja, vai darbu IT jomā var atrast, ja nav latviešu valodas zināšanu, jo vīrs nerunājot latviski? Pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis skaidroja, ka tā nav problēma: “Zinu vairākus svešvalodā runājošos, kuri strādā Latvijā, arī Cēsīs. Publiskajā sektorā valodas zināšanas būtu nepieciešamas, privātajā – tas vairs nav šķērslis.
Lelde Krūmiņa, norādot, ka šobrīd neapsver iespēju atgriezties, atzina, ka bijis interesanti uzzināt, kas notiek Cēsīs. Matīss Krafte, kurš studē maģistrantūrā Upsalā, atzina, ka tikšanās ļāvusi uzzināt, kas notiek dzimtajā pilsētā.
Laura no Norvēģijas stāstīja, ka ģimenē aug trīs bērni, 16, deviņus un septiņus gadus jauni, un, tā kā ilgus gadus viņi ir prom no Latvijas, lai uzturētu latviešu valodu, liela nozīme esot vasaras nometnēm Latvijā, konkrēti 3×3 nometnēm: “Esam tās apmeklējuši, tā stiprinot piederību kultūrai un valstij. Cēsīm tuvākā nometne reiz bija Priekuļos, bet varbūt tieši Cēsis varētu būt par šādas nometnes vietu?”
Viņa arī ieteica pilsētas plānošanā, attīstībā veicināt ārzemēs dzīvojošo cēsnieku iesaisti ar ārzemēs gūto pieredzi, nākot ar skatījumu no malas. Tas varētu rosināt domāt par atgriešanos dzimtajā pilsētā.
A. Egliņš – Eglītis atzinīgi vērtēja šo ieteikumu: “Šobrīd top jaunā novada ilgtermiņa attīstības stratēģija, vidējā termiņa plāns, un procesā daudz runājam ar vietējiem, bet būtu noderīgi vienu attālinātu sanāksmi sarīkot ar tautiešiem ārzemēs. Tas varētu dot citu skatījumu.”
Pēc tikšanās A. Abramovs atzina, ka tā vērtējama pozitīvi, lai arī pieslēgumu skaits nebija pārāk liels, salīdzinot ar to, cik cēsnieku šobrīd mīt ārzemēs: “Vairums izrādīja interesi par iespēju atgriezties tuvākā vai tālākā nākotnē. Sarunas apliecināja, ka trīs svarīgākie jautājumi, ko cilvēki visvairāk vērtē, ir darbs, izglītība un mājokļa pieejamība. Plānots nākotnē sarīkot vēl kādu attālināto tikšanos.”
Pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs pastāstīja par situāciju novadā, nākotnes plāniem, izaicinājumiem, minot arī problēmas, kas traucē atgriezties Cēsīs, tostarp mājokļu pieejamību.
Komentāri