Līdz šim tā arī neatnākusī īstā ziema samulsinājusi Latvijas faunu. Vēl vecā gada nogalē kādam veicās ar ziemā necerētu sēņu ražu, bet šis gads iesākas teju vai ar ziedoņa vēstnešiem pilsētā un mežmalās. Tā vien šķiet, ka gadumija iezīmējusi sezonālu pāreju no rudens uz pavasari, jo nepieredzētais siltums licis vēl naskāk sarosīties jau tā steidzīgajām lazdām.
Parastos apstākļos lazdu ziedēšanas laiks ir marts, teikts Latvijas Dabas fonda publikācijā, atsaucoties uz ilgtermiņa dabas vērotāju datiem – vidēji šis brīdis iestājas ap 24.martu. Tomēr laiku pa laikam ziemai nedaudz misējas un arī lazdas aizsteidzas priekšā dabiskajam ritmam. Tā 2016.gadā tika ziņots par ziedēšanu jau februāra vidū. Taču visagrāk lazdu ziedēšanas sākums esot fiksēts bezsniega 1990.gadā. Kurzemē, Popē un Ziemupē, arī uz Latgales pusi Barkavā tās toreiz sākušas ziedēt jau gadu mijas priekšvakarā, bet februāra pirmajā nedēļā lazdas ziedējušas jau visā Latvijas teritorijā.
Arī šoreiz – tā sauktajā ziemā – pirmās ziņas par ziedošām lazdām parādās jau ap gadu miju. Pirmajos janvāra datumos vietnē dabasdati.lv aktīvie dabas norišu vērotāji bija pieteikuši parasto lazdu rotāšanos ziedpumpuros gan Rēzeknes, gan Jelgavas apkaimē. Nedēļu vēlāk un jau janvāra vidū atkārtoti ziņots arī par ziedēšanai nobriedušiem kokiem Rundāles novadā. Arī sociālajā tīmeklī „Facebook” jau 10.janvārī žurnāliste Ilze Strenga publicējusi foto ar garām spurdzēm jeb lazdas vīrišķajiem ziediem bagātu koku. Tiesa, pagaidām no tīmeklī izplatītajiem komentāriem un attēliem nav rodams tiešs pierādījums sievišķo ziedu gatavībai uzņemt ziedputekšņus.
