Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ne visas bija Jāņu zāles…

Druva
23:00
25.06.2007
16

Gaujas NP informācijas speciāliste

Latvijā netrūkst indīgu un bīstamu augu.

Nē, tautas dziesmā nav kļūda: „Visa bija Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā…” Ja senāk no senčiem mantojām prasmi pazīt augus un zināt to lietošanu, tad mūsdienās varam kļūdīties pat ar „Augu noteicēju” rokās. Dabas mātes dāvanas var būt gan ēdamas, gan neēdamas, ārstniecībā izmantojamas, ļoti veselīgas un ļoti, ļoti indīgas. Pirms pastiept roku, lai noplūktu, ieskatīsimies vērīgāk!

Vaivariņi pret kodēm

Jūnijā purvos reibinoši smaržo meža rododendrs – purva vaivariņš Ledum palustre. Visas auga daļas, izņemot saknes, satur ēterisku eļļu ar reibinošu smaržu un dedzinošu garšu. Ilgstoša uzturēšanās starp ziedošiem vaivariņiem var izraisīt reiboņus, galvassāpes. Arī istabā nav ieteicams vāzē turēt balto, spēcīgi smaržojošo pušķi. Vaivariņus izmanto kožu un blakšu apkarošanai. Smaržīgos pušķīšus ievieto starp ziemas drēbēm, vilnas audumiem. Tikai nedariet tā, kā tautas pastāstā – nedzeriet Jāņu alu, kas aizdarīts ar vaivariņiem…

Daudzi pavasara ziedi ir indīgi, un vasarā, kad nobriest sēklas, parūpējas par brīdinošām atšķirības zīmēm. Smaržīgās maijpulkstenītes vasarā maina izskatu. Ziedu virtenes vietā ir zaļas ogas, kas vasaras beigās kļūst sarkanas. Parastā kreimene Convallaria majalis, tautā saukta arī par kreimeni, zaķaustiņu vai maijpuķīti, ir indīga. Drogas izmanto tautas medicīnā.

Indīgā mugurene

Bieži vien blakus parastajai kreimenei priežu mežos, krūmājos, upju krastos pavasaros zied dziedniecības mugurene Polygonatum odoratum, tautā saukta par mugurkaulāju. Rudenī to var atpazīt pēc dekoratīvā izskata: 30 – 65 cm garš, lapots lokveida stublājs ar tumšzilu ogu virteni. Viss augs, arī ogas ir indīgas. Sakneņus izmanto tautas medicīnā reimatisma un podagras ārstēšanai.

Spilgti sarkanas un ļoti bīstamas

Atcerieties skumjo pasaku par cūkausīti? Mazo kallu jeb purva cūkausi Calla palustris jūnijā var atrast ezeru un dīķu krastos vai purvos. Augs ir indīgs tikai svaigā veidā. Vasaras beigās zieda vietā izveidojas gļotaina, spilgti sarkana oga, kas ir ļoti indīga.

Ēnainos, mitros mežos un krūmājos, blakus zaķkāpostiem un meža zemenēm bieži sastopama čūskoga Paris quadrifolia, tautā saukta arī par vilkogu, vārnas aci vai vienogu. Čūskogai ļoti raksturīgas ir 4 – 5 lielas lapas. Vasaras beigās kāta galā nogatavojas zilganmelna ķirša lieluma oga. Viss augs, it īpaši ogas, ir indīgs. Tautas medicīnā un homeopātijā izmanto čūskogas lakstus.

Meklējot trejdeviņas jāņuzāles un brienot purvos, grāvjos, mitrās pļavās, krūmājos, arī upju un ezeru krastos, uzmanīsimies no suņuburkšķim līdzīgiem lakstaugiem. Izvairīsimies noraut augu, kura nosaukumā jau ietverts divkāršs brīdinājums. Indīgais velnarutks Cicuta virosa patiešām ir visvisindīgākais no Latvijas augiem. Īpašas brīdinošas atšķirības, kā, piemēram, Sosnovska latvānim, nav. Velnarutkam ir čemurveida ziedkopa, balti ziedi, stublāja augstums no 50-150 cm. Augs ir indīgs cilvēkiem un mājlopiem gan svaigā, gan kaltētā veidā. Velnarutku izmanto gan homeopātijā, gan tautas medicīnā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi