Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Nē – kūlas dedzināšanai

Druva
23:00
17.04.2007
6

Kampaņas „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” laikā vakar trīs rajona skolās – Cēsu Pastariņa, Skujenes un Sērmūkšu pamatskolā viesojās mākslinieki ar muzikālu priekšnesumu „Kāpēc raudāja stārķis”.

Mākslinieku apvienības „Mazā ģilde” dalībnieki Inta Paleja un Andris Gailītis bērniem un jauniešiem izrādīja emocionālu stāstu par kūlas dedzināšanas postošajām sekām. Stāstu par izraisīto kaitējumu dabai šopavasar iecerēts parādīt 60 Latvijas skolās, lai to noskatītos apmēram 11 tūkstoši skolēnu. Kampaņas veidotāji cer, ka pēc priekšnesuma caur bērnu atsauksmēm informāciju saņems arī skolēnu ģimenes un paplašināsies cilvēku loks, kuri būs zinoši par kūlas ugunsgrēku atstātajām negatīvajām sekām.

Decembrī skolas, arī Skujenes pamatskola, saņēma Vides ministrijas un Iekšlietu ministrijas atzinības rakstu par aktīvu dalību plakātu konkursā. Audzēkņus izteikt savu attieksmi zīmējumos bija rosinājušas skolotājas Agnese Caunīte – Bērziņa un Sandra Slavišena – Dorša. Pēc tam skolas pārstāvji bija gaidīti viesi konkursa noslēgumā, kas notika Rīgā, Ugunsdzēsības muzejā. Pašlaik Latvijas Dabas muzejā skatāma interesantāko plakātu „Nē – kūlas dedzināšanai” izstāde, bet darbi sakārtoti arī videoversijā, kuru demonstrē priekšnesuma ”Kāpēc raudāja stārķis” skatītājiem.

Skujenes skolas audzēkņi Gita un Mārtiņš Vasiļjevi, Salvis Slavišēns un Edgars Cīrulis ar prieku atceras braucienu uz konkursa noslēgumu Rīgā. Salvis un Mārtiņš zīmējuma centrā attēlojuši cilvēku, kura rīcība ar sērkociņiem pašam un dabai atnesusi postu. Edgara plakāts uzrunā ar krāsu spēli – baltās, melnās un sarkanās krāsas kontrastu, ko izraisa ugunsgrēks.

”Zīmējumu konkursā tik aktīvi piedalījāmies tāpēc, ka šis ir labs veids, kā ar bērniem runāt par laukos ļoti aktuālo tēmu – kūlas dedzināšanas postu,” komentēja skolas direktore Anda Lukstiņa.

Kampaņu „Nē – kūlas dedzināšanai 2007” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds, organizē – valsts SIA „Vides projekti”, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu izglītošanai. Ar šī pavasara kampaņu iecerēts pievērst plašas sabiedrības uzmanību, informējot cilvēkus par ļaunumu, ko nodara kūlas dedzināšana. Ar “Latvijas Pasta”, “Latvijas Dzelzceļa”, izglītības satura un eksaminācijas centra un Iekšlietu ministrijas patruļu starpniecību ir izplatīti plakāti, kartītes un uzlīmes par kūlas dedzināšanas tematiku. Pastkartēm un uzlīmēm izmantoti plakātu konkursos iegūtie mākslinieku un skolēnu darbi.

Daudzviet Latvijā kūlas dedzināšana ir ierastāks pavasara darbs par lauku sakopšanu rudenī. Aizaugušās pļavas un grāvji, mežmalas, krūmāji un sadzīves atkritumu kaudzes daudziem liekas piemērotas dedzināšanai. Kampaņas rīkotāji uzsver, ka šāda rīcība nodara nopietnu kaitējumu ne tikai videi, bet arī pašiem cilvēkiem. Dedzinot kūlu, apkārtējā vidē nonāk dioksīni un furāni – bīstami hloru saturoši savienojumi, kas pieder pie noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem. Toksiskās vielas uzkrājas augsnē un dzīvajos organismos, bet cilvēka organismā dioksīni un furāni var nonākt ar pārtiku, ieelpojot un caur ādu, izraisot imunitātes vājināšanos, elpošanas orgānu saslimšanas un vēzi. Kampaņas veidotāji uzsver, ka kūlas dedzināšana kaitē ne tikai Latvijas videi, bet arī apdraud veselību.

Apdrošināšanas sabiedrība ”If Latvija” veikusi pētījumu par kūlas dedzināšanu un tajā secināts, ka 28 procenti Latvijas iedzīvotāju dedzinājuši kūlu. Lielākā daļa no viņiem to darījuši vairākkārt. Aktīvākie kūlas dedzinātāji izrādījušies cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
19

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
53

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
73
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi