Veselavas muiža, Ungurmuiža, Cēsu Pilsmuiža šoruden vēra durvis vienā no naktīm, lai ēnu un starmešu gaismās apmeklētājus iepazīstinātu ar leģendām.
Mārketings Ungurmuižā
“Atkal piedalījāmies Latvijas Piļu un muižu asociācijas rosinātajā akcijā “Leģendu nakts”, kurā pilis ver durvis ārpus ierastā darba laika, taču no akcijas reālu ieguvumu neredzu,” saka Ungurmuižas kompleksa Pārgaujas novadā vadītāja Ieva Ņevečorova. “Varbūt kāds no apmeklētājiem, kas pabija pie mums, atbrauks uz muižu vēl reizi, pie mums daudz kas notiek. “Leģendu nakts” nav peļņas pasākums un nav obligāts, tas tikai ir vēl viens veids, kā sevi pieteikt daudzo kultūras vietu skaitā Latvijā.”
Pirmo reizi uz Ungurmuižu ceļu tovakar bija mērojuši ap simts cilvēku. Daži atbrauca tikai stundu pirms pusnakts, kad rudens naktī nekas nav redzams. Apmeklētāji vaicājuši arī par citiem pasākumiem, kas gada laikā te notiek, novērtējuši, ka Ungurmuižā var pārnakšņot.
“Tas, ka nakts pasākumā muiža, muzejs apskatāmi bez maksas, nu jau ir par maz. Kaut gan daļa tieši tāpēc mūs apmeklēja, arī ekskursija bija bez maksas. Daudzi nebija redzējuši pastāvīgo ekspozīciju, kas nu izveidota no jauna. Taču, ja “Leģendu naktī” rīko koncertu vai citu pasākumu, par to gan vajag prasīt naudu,” uzskata Ungurmuižas pārvaldniece.
Ballēšanās Veselavā
Nakts stundās apmeklētājiem bijis vairāk laika, nekā dažkārt mēdz būt dienās, lai nesteidzīgi paklausītos Veselavas muižas vēstures stāstos, bet vēsture ietiecas 250 gadu senā pagātnē.
Tā pati muižnieku Kampenhauzenu dzimta radījusi ne vien kokā celto Ungurmuižu, arī mūra muižu Veselavā. Ēka kalpo kā administratīvais centrs pagastā, kā laulību reģistrācijas un kultūras norišu vieta. Atsaucoties Piļu un muižu asociācijai popularizēt vietas ar vēsturisku mantojumu, nakts Veselavā šoruden rīkota ar vērienu – vairākas skatuves, divi ansambļi, daudz mūzikas, apmeklētāji gaidīti svētku drānās.
Veselavas muižai leģendu netrūkst, tās arī rodas no jauna. Viena – “Tauriņu dvēseles” – nostiprināta šajā “Leģendu naktī”. Iejutusies muižnieces lomā, priekuliete Īrisa Uldriķe ar aizrautību vēstīja, kāpēc izraudzīts moto “Tauriņu dvēseles”. Neizskaidrojamā kārtā dienu pirms lielākiem pasākumiem vecajā ēkā kāds no darbiniekiem ierauga lidināmies melnu taureni, gadalaikam neesot nozīmes. Taurenis lido, apmetas uz kāda no pils augstajiem logiem. “Savām acīm esmu to redzējusi!” pārliecināti stāsta Īrisa Uldriķe.
Kampenhauzenu celtais nams Priekuļu novadā soli pa solim atjaunots tā, lai nebūtu šaubu, ka te bijusi grezna muiža, un šodien tā var uzņemt smalkus ansambļus kamermūzikas koncertiem, rīkot balles, kurās dāmas nāk garās kleitās un kungi frakās.
Mēmā kino aktrise
Zīversu celtā Jaunā pils Cēsīs bija starp pirmajām, kur sākās tagad tik populārā tradīcija muzejus apmeklēt naktīs. Pils pēc vērienīgās rekonstrukcijas nav tikai muzejs, tā ir arī kultūras iestāde tādām ballēm, kāda bija “Leģendu nakts”.
Leģendas godā tika celta Rietumeiropā mēmā kino laikmeta aktrise, pazīstama ar pseidonīmu Kissa fon Zīversa, Cēsu muižnieku atvase Katrīna. To izpētījis vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. Katrīna kļuva populāra ar 1919. gadā klajā nākušo filmu “Die Prostitution”, tajā spēlējot vienu no galvenajām lomām – prostitūtu.
Šī laikmeta kino estētika noteica scenāriju. Cēsu pilsmuižas daudzajās zālēs varēja sastapt cilvēkus, kuru tēls kopēja mēmā kino laika modes – mežģīņu kleitas, frizūrās spalvas, siksniņu kurpes dāmām, bet vīrieši frakās un ar izteiksmīgām ūsām.
Elegancē netieši sacentās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbinieki, Cēsu teātra aktieri, Vidzemes kamerorķestra mūziķi un seno deju ansambļa “Magnolia” pāri. Ar izsmalcinātu ēdienkarti nakts restorānu uzturēja Stepiņu ģimene – Drabešu pagasta Kārļamuižas saimnieki.
“Leģendu naktī” piedalījās Piļu un muižu asociācijas 38 biedri, tajā skaitā Liepas muiža no mūspuses.
Komentāri