Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Mūzikas notikuma varā

Druva
23:00
01.06.2007
6

Madonas mūzikas skolas direktors Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē krāšņi izskanēja Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas Ilzes Mazkalnes jubilejas koncerts. Pirmā koncerta daļa bija veltīta Ludviga van Bēthovena daiļradei (klavierkoncerts Nr.1 op.15 I d., solists Tomass Kozlovskis, un Nr.5 op.7, soliste Ilze Mazkalne) ar skanīgā Vidzemes kamerorķestra un lietpratīgā diriģenta Andra Veismaņa līdzdalību. Otrajā koncerta daļā skolotājas bijušo un tagadējo audzēkņu atskaņojumā klausījāmies Graubiņa, Haidna, Šopēna, Čaikovska, Lista, Ridemana skaņdarbus. Jau ar pirmajām klavierkoncerta skaņām Vidzemes kamerorķestra sniegumā klausītāju pārpilnā zāle nonāca mūzikas un notikuma varā. Šī sajūta turpinājās līdz koncerta beigām, koncertu pārvēršot par notikumu ne tikai jubilārei, bet arī Cēsu mūzikas vidusskolai, visai Vidzemei, pat Rīgai. Rīgas koncertdzīves gardēžiem varam droši jautāt: kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt tik augstā profesionālā līmenī skanam Bēthovena piekto klavierkoncertu, tāpat kā

katru nākošo skaņdarbu arvien jauna solista izpildījumā? Tas vieš gandarījumu gan tiem, kas zināja, uz kādu notikumu viņi nāk, gan tiem, kas koncertu izvēlējās afišā izlasītās skaistās programmas dēļ. Varam būt lepni, ka no galvaspilsētas viedokļa tik mazajās Cēsīs darbojas visu novadu pārstāvošs labs kamerorķestris. Un strādā tik augstas klases izpildītājmāksliniece un tik sekmīga klavierskolotāja Ilze Mazkalne, ka viņai ir pa spēkam un ka viņai ir ko sapulcināt lieliskam koncertam. Vēl bērnu skolas audzēkņa Tomasa Kozlovska spilgti atskaņotā Bēthovena jaunības koncerta pirmā daļa vieš cerības jauno mākslinieku arvien biežāk redzēt koncertestrādē ar mākslinieciskiem pārsteigumiem. Vismazākās koncerta dalībnieces Anetes Suharževskas debija ar Graubiņa “Stādīju ieviņu” un Haidna “Sonatīni” zāli saviļņoja līdz ovācijām. Meitenīte, kurai pēc auguma un vecuma būtu jāspēlējas ar lellēm, pie flīģeļa “rīkojās jau kā māksliniece”. Kristīne Bērziņa un Elīna Rode klausītājus ieveda Šopēna polonēžu mūzikas tēlos, bet Līga Ceriņa Čaikovska “Dumkā” gleznoja tautiski romantiskās ainas. Riharda Plešanova tulkojums Lista “Spāņu rapsodijai” jau liecināja par jaunas zvaigznes parādīšanos, kurai it kā vairs neeksistē tehniskas problēmas izpildījuma mērķu sasniegšanai. Romāns Vendiņš ar savu džeza priekšnesumu apliecināja kādreizējās skolotājas gudro atļāvumu viņa centieniem mūzikas vidusskolas tradicionālās ievirzes paplašināšanā. Šī muzikālā notikuma apraksta nobeigumam gribētu citēt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas vadītājas, pianistes Anitas Pāžes vārdus par kolēģi: “Ilzei Mazkalnei ir tik daudz laba, ka mēs visi varam no viņas mācīties. Viņa ir brīnišķīga gan kā skolotāja, gan kā pianiste, gan kā māmiņa saviem diviem bērniem, gan kā visas Vidzemes mūzikas skolu konsultētāja, skaista un vienmēr smaidīga. Es tiešām domāju, ka viņa ir paraugs spēcīgai latviešu sievietei.”

Ko te vēl piebilst? Lai skolotājai Ilzei Mazkalnei vēl daudz radošu gadu, bet cēsniekiem tiktu pilsētas domes dāvana – dzirdēt šī koncerta atkārtojumu savās Cēsīs!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi