Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

Starp Cēsu muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski.

Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu.

Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” pastāsta: “Mums bijusi zināšanu apmaiņa starp darbiniekiem, esam konsultējušies profesionālā jomā un viens pie otra braukuši pēc pieredzes.” Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons vērtē, ka līgums veicina kultūrvēsturisko novadu vēstures un laikmetīgo procesu apmaiņu: “Dokuments  ir pamats kopīgu mērķu izvirzīšanai un realizācijai, atgādina, kādas saistības esam uzņēmušies, un disciplinē tās arī realizēt. Līdz šim sadarbība vairāk ir viena projekta ietvaros, bet līgums ļauj sadarbību izvērst ilgtermiņā, tādējādi arī laikus plānot savstarpējos pētījumus un aktivitātes, palīdzēt pētniekiem efektīvi sadarboties. Šāda ilgtermiņa sadarbības forma mums ir kas jauns, tāpēc pēc gadiem pieciem varēsim vērtēt, kā tā izdevusies. Bet, iespējams, mūsu spertais solis veicinās arī citu muzeju sadarbību, lai kultūras apmaiņa notiek ne tikai starptautiski, bet arī Latvijas mērogā.” Ināra Bula papildina: “Līgums ir analoģisks pilsētu sadraudzības līgumiem gan valsts robežās, gan starptautiski, veicinot ciešāku un produktīvāku sadarbību. Šajā gadījumā līgums veicina muzeja kopienas ciešāku sadarbību.”

Tuvākais lielākais kopīgi īstenotais projekts Cēsīs būs redzams 20. aprīlī Raiņa kvartālā. Tur varēs iepazīt mirkļus no Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas paviljona. Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pē­tersons bija viens no paviljona veidošanas radošās komandas dalībniekiem. Savukārt līguma termiņa noslēgumā plānots liels projekts, kas Talsu muzeja direktora vērtējumā būs izaicinājums pētniekiem un neaprobežosies viena kultūrvēsturiskā reģiona muzeja ietvaros. “Ir doma pētīt kopīgo un atšķirīgo Vidzemes un Kurzemes guberņās 19. gadsimtā. Lai gan mēs esam maza valsts, tomēr šie vēsturiskie reģioni ir gājuši dažādu attīstības ceļu, tāpēc vēsturniekiem ir interesanti izzināt, kā viena vai otra vieta attīstījusies, kādi tam bijuši priekšnosacījumi un kāda tā ir mūsdienās,” ieskicē Uldis Jaunzems-Pētersons.

Tāpat muzeju pārstāvji vērtē, ka sadarbība veicinās arī tūrismu starp pilsētām.