Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Muzeja krājumu papildina acu ārsta darbarīki

Līga Eglīte
00:00
17.02.2022
32
Dubulte Foto Leglite

Mūspusē pazīstamā, nu jau pensionētā acu ārste Irēna Dubulte Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumam nodevusi lietas, kas liecina par mediķu darbu pirms gadu desmitiem.

Laiki mainās, un acu ārsta kabinetā kādreiz ierasto “briļļu kasti” vai redzes pārbaudes papīra tabulu ar “riņķīšiem” pamazām aizstāj digitālie aparāti. Katrs vēl nesen lietotais priekšmets kļūst par vēstures sastāvdaļu, tomēr bez eksperta skaidrojuma paliktu anonīms un nesaprotams. Vecās iekārtas un piederumi, biomikroskops, receptes un dokumenti turpmāk papildinās Cēsu muzeja krājumu, bet par to ceļu līdz muzejam pensionētā acu ārste Irēna Dubulte stāsta: “Man ir svarīgi atrast jaunu vietu un labu saimnieku tām lietām, kas man ir bijušas nozīmīgas. Varbūt kādreiz kāds vēlēsies pētīt Cēsu rajona medicīnas un oftalmoloģijas vēsturi. Es esmu laimīga, ka mans vākums nokļūst īstajā vietā.”

Irēna Dubulte atzīst, ka kolekcionēšana viņu saista no bērnu dienām: “Pirmā attēlu kolekcija tapa, mācoties sestajā klasē, par teātra maksliniekiem. Markas par medicīnu no visas pasaules valstīm, atsevišķi vēl par oftalmoloģiju, krāju kopš studiju laikiem, jo Rīgā, Vaļņu ielā, bija ļoti labs veikals. Markas ir tik skaistas! Man ir arī mapīte ar anekdotēm par medicīnu un brillēm. Visas no dzīves! Biju slimnīcā dežūrārste, bieži gadījās kuriozi, kad pacienti kaut ko pārprata. Savācu laikrakstu publikācijas par Cēsu acu ārstu darbu, vēsturiskas ziņas par slimnīcām Cēsīs. Vēlējos, lai būtu iemūžināta arī mana kolēģe daktere Inta Berga. Te ir arī mājas vizīšu žurnāls, tas bija visām trim Cēsu poliklīnikas acu ārstēm: Bergai, Gediņai un man.

Saglabāju dokumentu, ka esmu saņēmusi sodu par līdzekļu pārtērēšanu. Tas ir mūsdienās, kad noteikti stingri limiti, padomju laikā tādu nebija. Līdzekļi ārst­niecībai jāpiešķir cilvēkiem, nevis gultām, taču padomju laikā gultas bija svarīgas. Te ir garas atskaites, ko rakstīju ārstu sertifikācijai. Lūk, cik labi rādītāji bijuši!”
Ārstes kolekciju papildina arī vecie zīmogi, kuri kādreiz tika lietoti uz ļoti svarīgiem dokumentiem, un ārstu komisijā tos ne viens vien pacients gaidīja ar trīcošu sirdi: “Derīgs transporta vadīšanai ar brillēm”, “Redze atbilst ieroču aprites likuma prasībām”, “Atbilst veicamajam darbam”.

Starp eksponātiem ir patiešām vēsturiska fotogrāfija – autobusa pieturas zīme”Poliklīnika”, kas bija Cēsīs, Palasta ielā. Irēna Dubulte ir arī aizrautīga notikumu iemūžinātāja. Bieži fotografēti gan kolēģi, gan mediķu kongresa prezentācijas.

Kaudzīte diplomu atklāj vēl vienu vaļasprieku– ziemas makšķerēšanu. Ārste atzīstas: “Kamēr dzīvs bija vīrs, mums viss brīvais laiks pagāja uz ūdens. Vasaras makšķerēšana nē, tad biju tikai mūza laivā ar grāmatu rokā. Un vēl ir diploms par dalību smaiļošanā 1977.gadā pie Kalsnavas slūžām. Toreiz vajadzēja aizstāvēt Madonas slimnīcas godu.”
Pirmos vērtīgos eksponātus Cēsu muzejam I.Dubulte atnesusi jau agrāk: “Tas bija pāris gadus pēc tam, kad nomira mana māmiņa. Citi mēdz izvairīties no pieskāršanās tuvinieku mantām, neiet tajā istabā vai, gluži otrādi, izmet vecās lietas. Es nospriedu – kad tad, ja ne tagad! Tas ir mans moto. Sāku šķirot, jo baidos, ka kaut kas varētu nonākt atkritumos. Atdot citiem – tā ir svētīga lieta!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
29
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
104
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
118
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi