Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Mūsējie “Sējējs 2007” laureātu vidū

Druva
00:00
27.11.2007
8

Arī šogad mūsu rajona lauksaimnieki guvuši atzinību tradicionālajā konkursā “Sējējs 2007”. Gūts viens laureāta tituls un divas veicināšanas balvas.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā notika “Sējēja” noslēguma balle, kurā tika sveikti visi balvu ieguvēji. Grupā “Lauksaimnieku kooperācija” par laureātu kļuvusi Zosēnu pagasta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti” un tās iepriekšējais vadītājs Ainārs Krieviņš, veicināšanas balvas saņēmušas divas zemnieku saimniecības – Veselavas pagasta “Caunītes” un tās īpašnieks Aldis Zilveris, kā arī Jaunpiebalgas pagasta “Kalēji” un tās saimnieks Vilnis Herberts Lācgalvs.

A.Krieviņš vērtē, ka par balvu ir liels gandarījums, un atzīst, ka liels nopelns atzinības gūšanā ir kooperatīva darbiniekiem un biedriem. Viņš turklāt uzsvēra, ka par kooperatīva veiksmīgo darbību visvairāk ir jāpateicas šai saulē vairs neesošajam Robertam Ruķim, kurš ir kooperatīva idejas autors: “Mēs jau tikai turpinājām viņa iesākto, un tas jau ir krietni citādāk. Viņš ieguva cilvēku uzticību un attīstīja kooperatīvu.”

Gan A. Krieviņš, gan grāmatvede Elita Brasava vērtē, ka kooperatīva darbība ir stabila. Lai gan lauksaimniekiem ir daudz citu iespēju, kam pārdot pienu, cilvēki tomēr paliekot uzticīgi kooperatīvam, jo izveidojušās veiksmīgas un atbalstošas attiecības. E.Brasava uzskata: “Esam stabils vidējais uzņēmums. Mums ir 260 biedri, turklāt no tiem 150 ir mazās saimniecības ar nelielu govju skaitu – pat no vienas līdz piecām.”

A. Krieviņš vērtē, ka šis gads bijis labs, palielinājies arī apgrozījums un uzsākta sadarbība ar a/s “Trikātas siers”, pārdodot tam bioloģisko pienu bioloģiskā siera ražošanai. Kooperatīva pārstāvji atzīst, ka ļoti laba sadarbība kopš 2002. gada izveidojusies ar Rīgas piena kombinātu, tādēļ neesot arī nepieciešams pienu pārdot uz Lietuvu vai kādu citu valsti.

Novembra sākumā kooperatīvā notikusi vadītāju maiņa, un arī jaunais vadītājs Agris Jansons vērtē, ka balva ir būtiska. Viņš uzskata, ka latiņa ir uzstādīta augsta un nu atliek vien turpināt darbu tādā pašā līmenī: “Laiki ir grūti, bet ir jācenšas strādāt pēc iespējas labāk un jānodrošina augsta kvalitāte.”

Piena lopkopības saimniecībā “Caunītes” ir ap 65 govīm, un šī saimniecība guva veicināšanas balvu. A.Zilveris atzīst, ka ir būtiski uzzināt sava darba vērtējumu un skatījumu no malas, un uzskata, ka tas ir jāņem vērā.

Lai gan piena produkti kļuvuši dārgāki, tomēr A. Zilveris vērtē, ka lauksaimnieki nepelna vairāk kā pirms vairākiem gadiem, jo būtiski palielinājušās arī lopbarības un degvielas cenas, kā arī citi izdevumi. Tomēr par spīti tam šo gadu A. Zilveris vērtē kā veiksmīgu, turklāt izdevies arī uzcelt sausās barības un tehnikas novietnes, kas gan vēl jānodod lietošanā.

Veicināšanas balvu saņēma arī V.H.Lācgalva saimniecība, kurā ir 23 slaucamās govis un kopā 32 liellopi. V.H.Lācgalvs atklāja: “Protams, balva ir stimuls turpināt darbu. Ir svarīgi, ja jūti, ka darbu kāds atzīst un novērtē.” Tomēr lauksaimnieks piekrīt, ka kļūst arvien grūtāk ievērojamā cenu pieauguma dēļ.

Kopskaitā šogad Zemkopības, kā arī Vides ministrijas organizētajā konkursā ir 15 laureāti, kā arī 45 atzinības un veicināšanas balvu saņēmēji. Laureāti un pārējo balvu saņēmēji ieguva dāvanu kartes, kā arī diplomus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
29

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
138

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
454

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi