Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mirdzai Kerliņai jauna grāmata

Sarmīte Feldmane
23:00
13.09.2019
153
Kerlina 1

Jaunas grāmatas iznākšana ir svētki gan tās autoram, gan lasītājiem.

“Dzejoļi meklē mājas – grāmatas -, lai no tām ietu pie lasītājiem,” sacīja Aina Karele dzejniecei, rakstniecei un māksliniecei Mirdzai Kerliņai īpašā reizē – bērnu dzejoļu grāmatas “Dun – dun – durs” atvēršanas svētkos un jubilejā. Tā tagad grāmatu plauktos līdzās viņas dzejoļu un pasaku izdevumiem.

Kultūras biedrības “Harmonija” zāle bija literatūras cienītāju pārpildīta. Kā “Druvai” atzina vairāki atnākušie, viņi aizvien lasa dzeju, turklāt M.Kerliņa prot pārsteigt. Īpaši tika uzteikts cēsnieces talants spēlēties ar vārdiem, priedēkļiem. Arī skumjā dzejolī var iemest kādu pipariņu, tad tas iesmejas un maina toni.

“Dun – dun – durs” ilustrācijas zīmējusi Mirdzas brāļa meita, krustmeita, māksliniece Evija Kerliņa – Lakstīgala. “Zīmējumi tapa pirms 14 gadiem. Tad tos noliku malā, rakstīju pasakas,” atklāja dzejniece, bet māksliniece pastāstīja, ka viņai no bērnības laba bijusi grāmata, ja tā bija koša, krāsaina, ilustrēta. “Kura tāda nebija, savu ceļu pie manis neatrada. Man vienmēr likās, ka grāmata jāpapildina, vienmēr lappusēs sazīmēju cilvēciņus, saulītes. Kad domāju par ilustrācijām, sapratu, ka gribu, lai bērni var arī krāsot, bet tā nav krāsojamā grāmatā. Vienā lappusē krāsains zīmējums, otrā pats to var izkrāsot,” pastāstīja Evija Kerliņa – Lakstīgala un uzsvēra, ka labas lietas atrod ceļu nākotnē.

“Harmonijā” apskatāmi arī M.Kerliņas tauriņi – veidoti dažādos materiālos un tehnikās, tie neatstāj vienaldzīgu. “Tie ir Mirdzas fantāzijas tauriņi. Un te iepazīstam mākslinieci Mirdzu Kerliņu, kura buras ar tauriņiem. Kaut no tiem esot atvadījusies, tie ik pa laikam kaut kur salido,” atklāja A.Karele.

Dzejniece Anda Līce atklāja, ka Mirdzu pazīst no pagājušā gadsimta. “Kad iepazināmies, viņai nebija tauriņu un bērnu dzejas. Nebija tam pienācis laiks. Man ir aizdomas, ja uzticamies iepriekšējām dzīvēm, viņa noteikti bijusi kāds no eksotiskajiem tauriņiem. Nevar parasts cilvēks ieraudzīt tādus tauriņus. Arī nākamajā dzīvē viņa varētu būt tauriņš. Tauriņu spārni viņu notur, nes.
Mirdza dzīvo šajā brīdī, netaupa sevi, kā tauriņi,” sacīja pazīstamā dzejniece.

Dzejoļus no “Dun – dun – durs” lasīja Karlīna Romka un Lauma Daugiša no Cēsu teātra, eseju bija sagatavojuši teātra “Aina” aktieri.

Svētku brīdī M. Kerliņu sveica Amatas novada vadītāja Elita Eglīte un Cēsu novada priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova, bijušās skolotājas Mirdza Lībiete un Aija Tīrone, 1.pamatskolas skolēni, literāti un literatūras cienītāji. Viņi novēlēja, lai Mirdzas rakstītie dzejoļi ne tikai tiek lasīti, bet arī dziedāti un varoņi atdzīvojas multiplikācijas filmā.

“Bērniem “Dun – dun – durs” patīk,” gandarīta atzina “Harmo­nijas” vadītāja Astrīda Kamša. Amatas pašvaldība novada skolu pirmklasniekiem uzdāvināja novadnieces M.Kerliņas grāmatu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
15

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
259

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi